Millers, Mamikins un Zariņš cierē uz LTV vadītāja krēslu

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) pagaidām neatklāj to cilvēku vārdus, kuri izvirzījuši savu kandidatūru darbam Latvijas Televīzijas (LTV) valdē, taču portālam Diena.lv izdevies noskaidrot, ka konkursā pieteikušie vairāki pazīstami mediju darbinieki un žurnālisti, tostarp Juris Millers, Egils Zariņš, Andrejs Mamikins un citi.

28.janvārī noslēdzās pieteikšanās NEPLP rīkotajam konkursam, kurā tiks izraudzīti trīs LTV jaunās valdes locekļi – valdes priekšsēdētājs, valdes loceklis programmu attīstības jautājumos, kā arī valdes loceklis finanšu un tehnoloģiju jautājumos. Darbam LTV valdē kopumā pieteikušies 45 kandidāti - ziņo portāls Diena.lv .

Žurnālists un vairāku televīzijas raidījumu vadītājs Egils Zariņš savu kandidatūru izvirzījis, jo uzskatījis, ka televīzijā nepieciešamas pārmaiņas, kuras viņš ar savu 17 gadu ilgo darba pieredzi dažādās televīzijās spētu realizēt. "Man ir ļoti skumīgi, ka sabiedriskais medijs šobrīd ir atstumts, izskatās kā spitālīgs, visi no viņa vairās. Man ir žēl, ka tāds labs medijs ir atstāts pabērna lomā gan apzināti, gan objektīvi – tur ir novecojusi gan pārvaldes sistēma, gan tehnika," portālam Diena.lv pauda Zariņš. Viņam padomā ir vairākas idejas, kuras būtu nepieciešams īstenot. Tam viens no priekšnoteikumiem būtu arī "laba komanda".

Pirmdien savu dalību konkursā pieteicis arī producents un kādreizējā radio SWH ētera personība Juris Millers, kuram ir savs redzējums par televīzijas turpmāko attīstību. Millers uz LTV ģenerāldirektora amatu pretendējis jau iepriekš, piedāvājot arī koncepciju un stratēģiju televīzijas attīstībai, kas, viņaprāt, aktuāla ir vēl šodien. Millers norāda, ka viņa piedāvātais televīzijas pārmaiņu plāns atsevišķos punktos nesakrīt ar NEPLP apstiprināto koncepciju, piemēram, tehnoloģiju jautājumos.

"Šajā koncepcijā tiek runāts par būtisku laika periodu ieviešanu dzīvē tādām tehnoloģijām, kas jau šobrīd ir novecojušas. Šis ir diskusiju jautājums. Mēģināšu tēlaini teikt – nav jēgas laikā, kad ir krāsainā televīzija, runāt par melnbaltās televīzijas attīstību pēc pieciem gadiem. Ir jārunā par tām tehnoloģijām, kuras ir aktuālas šobrīd," uzskata Millers.

Nokļūstot LTV valdē, Millera piedāvātais redzējums vispirms skartu cilvēkus, kuri pēdējo gadu laikā ir sadarbojušies ar televīziju vai tajā strādājuši. Viens no steidzamajiem darbiem, viņaprāt, būtu arī spēcīgāko mediju cilvēku pārpirkšana darbam LTV, tāpat Millers nodarbotos ar birokrātisko procesu samazināšanu televīzijas iekšienē. Svarīga, viņaprāt, būtu raidījuma struktūras un satura pārorientēšana no satura ražošanas pašā televīzijā uz satura iepirkšanu no neatkarīgajiem producentiem, kas ir izplatīta prakse citur Eiropā.