Smagos noziegumos apsūdzēta amatpersona draud raidījuma De facto žurnālistiem

Bērnu slimnīcas kukuļošanās lietā apsūdzētā Lisenko firmas parādu 15 gadus maksās darbiniece, ne Lisenko.

Turklāt viņš ieradies arī Latvijas Televīzijā, lai mēģinātu ietekmēt žurnālistus veidot sižetu viņam par labu, pretējā gadījumā draudot sabojāt dzīvi savai bijušajai darbiniecei.

Kāda Skrīveru novada iedzīvotāja turpmākos 15 gadus maksās svešus parādus, lai nenonāktu uz ielas un nezaudētu savu mājokli, sievietes bijušais darba devējs – bēdīgi slavenais Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) valdes loceklis Aivars Lisenko, kurš šobrīd ir viens no apsūdzētājiem tā sauktajā Bērnu slimnīcas kukuļošanas lietā. Tā šovakar ziņo LTV raidījums De facto.

Savu īpašumu Jekaterina Reidzāne savulaik ieķīlāja, lai nodrošinātu darba devēja kredītu – tas kredītu neatmaksāja un banka nolēma mājokli izsolīt. “Tagad kārtoju restrukturizāciju un uzņemos visas saistības uz sevis. Man cita varianta nav, man jau divi bērni Anglijā strādā, es domāju,ka man arī pašai būs jābrauc strādāt,” “de facto” stāstīja sieviete.

Lai nezaudētu māju, Reidzāne turpmākos 15 gadus maksās kredītu citu vietā. Pirms 5 gadiem viņas darba devējs, SIA “Leidgunda” īpašnieks Aivars Lisneko sava veikala pārdevējai lūdza nelielu pakalpojumu – uzņēmumam nepieciešams 30 tūkstošu latu kredīts, bet to nedod bez galvotāja. Jekaterina piekrita kredītu galvot, ieķīlājot savu māju. Pretī saņēma dāsnus solījumus – mājai ielikšot jaunus logus, nosiltinās, plus vēl viņai tiks veikala vadītājas amats un dienesta auto, bet kredītu Lisenko atmaksāšot dažu mēnešu laikā.

“Es arī pastrādāju par veikala vadītāju un līzingā vēl bija mašīna paņemta. Alga sākumā ar tika maksāta, kā solīja. Tik pēc tam tika samazināta, jo grūtības uznāca firmai. Es to visu saprotu. Viņam tomēr tā pasniegšana, ka viņš ir godīgs un nav nekāda sakara ar bankām nav. Kā pārējām kolēģēm viņš teica un tai pašā brīdī es sēžu klāt un es zinu, ka mana māja ir ieķīlāta un viņš pasaka, ka viņam paldies dievam ne ar vienu banku nav saistību,” stāstīja bijusī pārdevēja.

Acīmredzot uzņēmuma īpašnieki tā arī turpmākos gadus dzīvojuši, bankai kredītu tā arī neatmaksājot. Līdz kādu dienu Jekaterina saņēma lēmumu par parāda piedziņu bezstrīdus kārtībā un māja nonāca ūtrupē. Sievietes uzticēšanās darba devējam šobrīd gan šķiet nedaudz naiva – Lisenko šobrīd vairāk zināms kā viens no apsūdzētajiem Bērnu slimnīcas kukuļošanas lietā. Pārāk aklu uzticēšanos nu saprot arī pati Jekaterina, tikai acis atvērušās par vēlu.

Lai māju nezaudētu, viņai nepieciešami trīs tūkstoši latu pirmajai iemaksai kredītam, lai nu jau otru reizi nopirktu pašas māju, par kuru turpmāk katru mēnesi maksās 150 latus, kas ir lielākā daļa no sievietes mēneša ienākumiem.

“Leidgunda” valdi šobrīd vada pats Lisenko līdzās savai sieva – Guntai Lisenko, kura šobrīd ir arī Skrīveru novada domes priekšsēdētāja. Ironiski – laikā, kad it kā grūtībās nonākušajam uzņēmuma bija nepieciešama Jekaterinas māja kā ķīla, abi tā īpašnieki par ienākumiem nevarēja sūdzēties. Tā 2008.gadā – tajā pašā, kad pārdevējas māju ieķīlāja, valsts amatpersonas deklarācijā Lisenko norādījis skaidras naudas uzkrājumus 244 tūkstošu latu apmērā. Turklāt viņam bijusi ari ļoti dāsna sirds. Savai sievai viņš togad uzdāvinājis 11 000 latu, vēl pēc gada vēl 30 000.

Starp citu Lisenko izsniegtie dāvinājumi 2009.gadā liecina, ka atdot bankai nelielo 30 tūkstošu parādu nevajadzēja būt problēmām – parāds šķiet neliels tāpēc, ka togad Lisenko deklarācijā neatšifrētām personām uzdāvināja 200 000 latu un vēl 198 000 ASV dolāru.

“Pagale, Gestes kungs, pagale nedeg no vienas puses. Pagale deg no abām pusēm. Es uzņemos vainu vienā jautājumā par to, ka es laikus būdams Rīgā, visu laiku pumpēju savu privāto naudiņu iekšā. Ja viņa skries, lai viņa aizskrien vēl. Būs raidījums jūsu televīzijā, es aiziešu rīt iedošu rīt maksātnespēju kompānijai,” tā uz “de facto” jautājumiem telefonsarunā reaģēja pats Lisenko, vēlāk cenšoties panākt sarunas neatspoguļošanu sižetā.

Aivars Lisenko no sarunas kameras priekšā vairās, taču Jekaterinas situāciju viņš pat neplāno risināt – viņš izvēlējies agresīvu pretuzbrukuma taktiku, solot, ka par vēršanos pie medijiem, sievietei nāksies bargi samaksāt. Lisenko tagad bijušo pārdevēju vaino visās uzņēmuma nedienās un sola, ka sievieti ieraus daudzos tiesu darbos.

“Lai viņa iet kaut vai uz Maskavu žēloties. Man ir pilnīgi vienalga. Es viņu ielikšu divās, trīs tiesās. Trīs tiesas procesi būs pret to kundzi. Man arī vienalga, lai viņa žēlojas Latvijas Televīzijā vai tam Romas pāvestam. Pilnīgi vienalga,” ironizēja Lisenko.

Tikmēr uzņēmuma parādu pārņēmusī Reidzāne uzskata, ka “viņam [Lisenko – red.] vajadzēja uzņemties kādu vainu. Man grūti runāt par to tēmu. Es varbūt nesakarīgi runāju. Tā attieksme ir tāda, kad beigās jau dzirdu tikai vienas frāzes. Tu esi pati vainīga. Tu esi parakstījusi tos līgumus. Tu esi pasniegusi uz paplātītes mums to savu ķīlas objektu. Tāpēc tagad man par to ir jāmaksā.”

Lisenko mēģina panākt labvēlīga sižeta veidošanu, solot likt sievieti mierā, pretējā gadījumā draudot viņu izlikt uz ielas.

Lai gan intervijai kameras priekšā “de facto” Lisenko tā arī nepiekrita, nedēļas nogalē viņš jau bija apkopojis savas domas uz 4 A4 formāta lapām un tajās izklāstīja savu redzējumu (Lisenko atbildes pieejamas www.zinas.ltv.lv pēc plkst. 20:30). Vēstulē bijusī BKUS amatpersona apgalvo, ka “Jekaterina Reidzāne ļoti profesionāli izmantoja (vispirms ieguva) manu uzticību viņai, pēc tam šo uzticību ļoti veiksmīgi izmantoja savā labā, iegūstot (cik un kā, to konstatēs tiesa) savā labā daļu no tiem milzīgajiem zaudējumiem, kas viņas vadībā tika radīti SIA “Leidgunda”. Uzskatu, ka Jekaterina Reidzāne apzināti radīja situāciju, lai SIA “Leidgunda” nonāktu tādos parādos, kura dēļ es nespēju atdot visu kredīta summu, radot Jekaterinai Reidzānei cietējas oriolu un pats galvenais, iedragājot manas sievas – Skrīveru novada domes priekšsēdētājas publisko tēlu 3 mēnešus pirms vēlēšanām.”

Lisenko sola vērsties policijā ar vairākiem iesniegumiem, kā arī draud nepieļaut, ka Reidzāne turpinās dzīvot savā mājā. Lisenko māju izsolē nopirkšot un sievieti izliks uz ielas. Un šī situācija iezīmē ko daudz būtiskāku – bijušajai Bērnu slimnīcas augstai amatpersonai, kāds Lisenko savulaik bija, ir greiza izpratne par to, kā lietas demokrātiskā sabiedrībā risināmas - “de facto” veidotājus Lisenko centās pārliecināt veidot sižetu viņam labvēlīgu, tādējādi palīdzot arī grūtībās nonākušajai uzņēmuma darbiniecei, pretēja gadījumā, kā piedraudēja Lisenko, Jekaterina Reidzāne nonākšot uz ielas, jo viņam esot gana resursu un līdzekļu, lai to panāktu.

Raidījums De facto.