Olga

Foto: Krusttevs.com

Šodien Latvijā notiek pašvaldību vēlēšanas, kurās lielākā kauja gaidāma par Rīgu, – uz 60 deputātu vietām pretendē 611 kandidāti no kopumā 12 sarakstiem. žurnāls »Vakara Ziņas« piedāvā ielūkoties katrā no tiem, lai palīdzētu orientēties, kāds kaķis maisā atkal tiek piedāvāts.

 

«Saskaņas centrs»/«Gods kalpot Rīgai!»

 

Pašvaldību vēlēšanas nav Eirovīzija, te pirmais «uzstāšanās» kārtas numurs ir pluss, nevis mīnuss. Dīvainā kārtā galvaspilsētā ar izlozi šajā jomā visvairāk paveicās pašreizējiem Rīgas saimniekiem, kuriem it kā šāda reklāma nebija nemaz vajadzīga, – pat vispesimistiskāk un latviskāk noskaņotie totalizatoru kantori prognozē uzvaru Nila Ušakova un Andra Amerika tandēmam. 63 kandidātu plašajā sarakstā nekā interesanta nav – vienīgi, to pārskatot, uzmācas ziņkāre, kurš tad no visiem neskaitāmajiem Andriem Bērziņiem ir iekļauts «SC»/«GKR» sarakstā. Nekā sensacionāla – tas pats AB, kas strādā jau šajā domē. Divi Ivanovi, divi Ameriki, no pārējiem pa vienam. Krievisko un latvisko uzvārdu proporcija sarakstā ir aptuveni divas trešdaļas pret vienu.

 

Ar programmas izstrādāšanu vispār nav bijis problēmu, jo tā esot «turpinājums visam līdz šim paveiktajam šajā Rīgas domes sasaukumā» un «detalizēts pašvaldības rīcības plāns nākamajiem četriem gadiem». Lielu piepūli šo 4000 rakstuzīmju salipināšana no to autoriem droši vien nav prasījusi: atlicis vien apskatīties, kas no visa pirms četriem gadiem solītā nav paveikts, bet to, kas ir paveikts, bagātināt ar lielākiem skaitļiem. Mulsumu rada solījums sasniegt līmeni, «kad Rīgu apmeklē 2,1 miljons tūristu gadā, proti, tie būs trīs tūristi uz katru rīdzinieku gadā», un teksts, ka, «lai atbalstītu Latvijas eksportētājus, tiks turpināta sadarbība ar partneriem Krievijas Federācijā», – ar citiem ne, tikai tiem, kuri Krievijā?

 

Partija «Vienoti Latvijai»

 

Lūk, arī konkurenti no labējā spārna – ko tad labu piedāvā brūvējums, kuram Sarmīte Ēlerte priekšplānā? Ē, paga, izrādās, ka šie te nemaz nav tie «vienotībnieki», tie ir pavisam citi «vienotībnieki»! Te kā pirmais numurs figurē Mareks Zeltiņš, kurš par savu darbavietu minējis – «Rīgas Tehniskās universitātes Stratēģiskās attīstības departaments, rektora vietnieks stratēģiskās attīstības jautājumos, departamenta direktors». No pārējiem neviens acīs nekrīt, izņemot kādu Edgar Smirnov – šis 1992. gadā dzimušais vīrietis uzrādījis gan Latvijas, gan Igaunijas pilsonības, un laikam tāpēc tik dīvaina vārda un uzvārda galotne.

 

Programmā ir sadaļas «strādāsim», «sakārtosim», «labi pārvaldīsim», «mācīsimies», «attīstīsim» un «rīdzinieku labā» – viss, kā jau tas pienākas pirms vēlēšanām. «Intensīvi sekmēsim izglītības eksportu, piecu gadu laikā piesaistot līdz pat 20 000 ārvalstu studentu Rīgas augstskolām, ienesot pilsētas ekonomikā līdz pat 100 miljoniem latu.» Gribētos redzēt, kā viņiem tas izdosies... Vēl – ik gadu 1000 jaunas darbavietas, investīciju apjoma pieaugums Rīgā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālā par miljardu (latos, ne jau mongoļu tugrikos), ES fondu līdzekļu piesaiste projektu attīstībai vismaz 100 miljonu latu apjomā utt. Šie «vienotībnieki» nudien ar sīkumu solījumu nav ķēpājušies. Nepamet gan izjūta, ka lielākā daļa no šajā programmā piesolītā ir jau izdarīta vai vismaz sākta darīt, bet tā droši vien tikai liekas...

 

Latvijas Zemnieku savienība

 

No vienas puses – kas zemniekiem meklējams Rīgā?! No otras – kāpēc gan ne! «Rīga – zaļa, tīra un droša pilsēta ikvienam tās iedzīvotājam un viesim,» kā no galvaspilsētā atsevišķi startējošo savu Saeimas kolēģu «zaļo» ideju apcirkņiem pasmelts izklausās LZS lozungs. Pirmais numurs – Latvijas Biškopības valdes priekšsēdētājs Armands Krauze, sarakstā ir vairāki pazīstami vārdi (piemēram, narkologs Jānis Strazdiņš).

 

Programmā jaukākais ir solījums ieviest Rīgā deklarētajiem iedzīvotājiem bezmaksas sabiedrisko transportu (tātad – visiem), bet pārējais uzdzen teju vai žāvas – izveidosim, attīstīsim, strādāsim, palielināsim, celsim, atbalstīsim, veicināsim. Nekā izceļama, nekā tāda, kas liktu pagrozīt pirkstu pie deniņiem, – tā vien šķiet, ka programma lejuplādēta kaut kur internetā gluži kā tāds kursa darbs.

 

Partija «Alternative»

 

Kas tie tādi? Grūti pateikt, bet sevi piesaka kā «alternatīva pašreizējai situācijai pašvaldībā», kas «ir gatava uzņemties pilsētas vadību brīdī, kad situācija ne valstī kopumā, ne arī pašā pilsētā nav tik spoža un ir smagi jāstrādā, lai sakārtotu un attīstītu pilsētu» utt. Kuri tad ir tie gatavie? Pirmais numurs ir zvērināts advokāts Andrejs Ādamsons, kura darbavieta un amats nav norādīts, otrais – ginekologs, pēc tautības gruzīns, vārdā Sergo Bokučava. O, vismaz trešais numurs ir pazīstams – tā ir pašreizējā Rīgas domes glītākā deputāte Natālija Mirska, kura savulaik izslēgta no «SC» frakcijas! Starp citu, no 62 sarakstā iekļautajiem kandidātiem 34 (!) ir sievietes – nopietns spēks!

 

Programmā ir vesela čupa ar izvirzītajiem mērķiem un solījumiem, kas lielākoties pieteikti īsā teikumā un nerada nopietnības izjūtu. Piemēram: «sekosim, lai komunālo pakalpojumu tarifi būtu pamatoti», «veicināsim veselīga dzīvesveida popularizēšanu», «atbalstīsim sportiskās aktivitātes pašvaldības teritorijā», «nodrošināsim bērniem kvalitatīvas izglītības iegūšanu, neaizbraucot no pašvaldības», «atbalstīsim pašdarbības kolektīvus», «veicināsim kultūras pasākumu organizēšanu, gan reģionālā, gan valsts un starptautiskā mērogā», «veicināsim investīcijas pilsētvides sakārtošanai» utt. Kurš gan ir pret to?! Šo programmu varēja uzrakstīt arī vēl īsāk – «darīsim, lai būtu labi».

Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija

 

Pirms dažiem sasaukumiem sociāldemokrāti bija domes koalīcijā, vēl iepriekš pavīdēja pat valdībā, bet tagad atliek vien pabrīnīties, ka viņi (tas ir, šī partija) vēl ir dzīvi. Ir gan, turklāt ar otro numuru te ir slīpētais Jānis Dinevičs, sarakstā ir vēl vairāki savulaik deputāta mundieri pielaikojušie, bet pats interesantākais te ir Nr. 11 – aktieris Rūdolfs Plēpis! Ievēlot viņu (un zinot dažas viņa vājības), domē nudien par garlaicību vairs nenāktos sūdzēties...

 

Šie pieredzējušie un daudz šautie vilki par programmu rakstīšanu zina teju visu, tāpēc te grūti atrast, kam piesieties, – izsmeļoši, precīzi un, kā jau tas pieņemts, populistiski. Cik noprotams, galvaspilsētā plānots ieviest kaut ko līdzīgu «deklarētajai tīrīšanai», proti, priekšrocības būšot tiem, kas te maksā nodokļus, tāpēc tiek solīts ieviest «rīdzinieku karti» – iebraucējiem droši vien nāksies pa Rīgu pārvietoties ar nolaistām ausīm un asti kājstarpē iežmiegušiem. Bet vispār – grūti iebilst, ja «socdemi» pašvaldībā netiek ievēlēti, tad vismaz viņu programmas izstrādātājam gan droši vien jebkuras kombinācijas koalīcija atvēlētu kādu amata ķebli.

 

Vislatvijas Sociāldemokrātu kustība «Par Neatkarīgu Latviju!»/LK «Solidaritāte»

 

Zem šā garum garā penterējuma, kuram pat grūti atrast saīsinājumu, apvienojušies dažnedažādi spēki, bet pirmais numurs ir Bojārs. Tiesa, ne Gundars un pat ne Juris, bet savulaik uz sava uzvārda rēķina Rīgas domē jau iebraukušais Leons. Ielikt pirmajās saraksta vietās pazīstamus vārdus un cerēt, ka vēlētājs kļūdīsies, savulaik bija itin izplatīta prakse, bet viens no labākajiem meistariem šajā jomā bija valūtas maiņas firmas «Marika» šefs Juris Žuravļovs. Un ko redzam šajā kombinētajā sarakstā? Pareizi, trīs savulaik domē šādā vīzē sabīdītos Žuravļovus: dolāru mijēja sievu Mariku, viņa brāli Sergeju un brāļa sievu Ainu! Sarakstā ir vēl vairāki jau piemirsti politiskie tēli, piemēram, Modris Lujāns, Normunds Ozoliņš un pat kareivīgais Jānis Misa.

 

Līdz ar to nav diez kādas vēlmes pārlapot «žuravļoviešu» piedāvājumu – tāpat ir skaidrs, ka tiks solītas piena upes ķīseļa krastos, taču kārtībai ir jābūt, ja jau par visiem, tad par visiem. Tātad: «mēs par savu uzdevumu uzskatām veicināt vietējās pašvaldībās ievēlēt godīgus cilvēkus, kas spējīgi strādāt visas tautas labā». Pārsteidz tas, ka «saņēmām ievērojamu vēlētāju atbalstu, jo mēs zinām, kas jāmaina!», – pa kuru laiku tad viņi to jau saņēmuši?! «Jāpanāk nepieciešamie grozījumi likumdošanā, lai aizstāvētu visu Rīgas iedzīvotāju tiesības un sodītu birokrātus, kuri izlaupa mūsu valsti.» Piemirsts piesolīt izskaust korupciju, toties piedraudēts «par budžeta līdzekļu izlietošanu neparedzētos nolūkos vainīgos saukt pie likumā paredzētās atbildības» un «panākt budžeta un kredītu līdzekļu izzadzēju un izsaimniekotāju saukšanu pie atbildības» (vai tad to dara deputāti, nevis tiesībsargājošās instances?), – trīciet un drebiet, riebīgie izsaimniekotāji!

 

Rīcības partija

 

Šie vīri un sievas ir pārliecināti, ka ne jau kvantitātē, bet kvalitātē spēks, – sarakstā iekļautas tikai 15 personas, pirmais numurs ir pedagogs Edgars Kramiņš, otrā figurē ekonomistu aprindās pazīstamā Latvijas Kultūras akadēmijas profesore Sarmīte Jēgere, bet ar Nr. 15 – ne mazāk zināmais eiroskeptiķis Normunds Grostiņš. «Mēs esam par Saeimas atlaišanu, lai saglabātu nacionālo valūtu,» teikts programmā, tikai nav skaidrs, kā to būtu iespējams paveikt, startējot pašvaldību vēlēšanās.

 

Priekšvēlēšanu programma vispār ir pērle, jo tajā solīts pievērsties gan visai globāliem pasākumiem (piemēram, pazemināt siltuma cenas par 2/3, pārveidojot «Rīgas siltumu» par pašvaldības bezpeļņas uzņēmumu), gan arī pavisam lokāliem («novērst transporta sastrēgumus, pagarinot zaļā signāla ilgumu par 10 sekundēm un veidojot jaunas sabiedriskā transporta joslas, tādējādi paātrinot sabiedriskā transporta kustību Rīgas centrā»). Interesanta ir arī doma «pēc Austrijas parauga uzstādīt ātruma vaļņus pie tramvaja pieturām ietves augstumā, kas dotu iespēju pilnvērtīgi izmantot zemās grīdas tramvaju darbību veciem cilvēkiem, māmiņām ar bērnu ratiņiem un cilvēkiem ar kustību traucējumiem». Beigu daļā ir seši skaļi «nē» (tostarp «korupcijai Rīgas domē» un «putekļainām ielām, sniegam un ledum uz trotuāriem, bedrēm uz iekšpagalmu ceļiem») un četri tikpat skaļi «jā» (tostarp «jaunam skatam uz veco dzīvi»). Nudien izklaidējoša lasāmviela!

 

«Vienotība»

 

Lūk, arī īstā «Vienotība» ar Sarmīti Ēlerti un Olafu Pulku priekšgalā, kā arī veselu gūzmu dažāda kalibra bijušo un esošo tautas kalpu tālākajās ranga vietās. «Mūsu programmas centrā ir strādājoša ģimene – cilvēki, kuri ar savu darbu nopelna iztiku sev, audzina bērnus un atbalsta vecākus: mūsu prioritātes ir labi atalgots darbs, izcila izglītība un drošs mājoklis.» Aizkustinoši.

 

Programmā solīts pēc pilnas programmas, turklāt daži solījumi ir arī visnotaļ interesanti. Piemēram, ko nozīmē «lielajiem investoriem nodrošināsim «zaļo paklāju» un visiem uzņēmumiem – draudzīgāku administratīvo vidi»? «Lai skolotāji būtu īpaši cienīta profesija, cilvēki mācītos visu mūžu un Rīgas labās skolas motivētu cilvēkus atgriezties Latvijā, mēs astoņos gados divkāršosim pilsētas budžetu izglītībai», – nav gan teikts, no kādiem finanšu avotiem, taču tas vēl būtu nieks, satrauc kas cits: ja šie te nāk pie varas, vai tiešām tiks uzspiests mācīties visu mūžu, nekā citādi nevar? Te ir vēl daudz interesanta, bet gan jau katrs rīdzinieks to visu tāpat zina – pēdējās dienās pirms vēlēšanām bija teju neiespējami izvairīties no uzbāzīgās «Vienotības» uzbāzīgās reklāmas.

 

Partija «Par dzimto valodu!»

 

Lai gan sarakstā nav odiozā Vladimira Lindermana, pārējie kadri nav mazāk interesanti. Pirmais numurs ir jurists Ilarions Girss, bet trešais – bijušais domes deputāts Aleksandrs Giļmans, kurš dažkārt ir paudis tādus viedokļus, ka Lindermans liekas jauks, balts un pūkains.

 

Jau programmas sākums liecina par to, kas sagaida tālākajā tekstā, – uzdevums ir «komfortablas valodas vides nodrošināšana». Mēģinājumi padarīt Rīgu «par etnogrāfijas muzeju, kura vienīgais mērķis ir latviešu valodas saglabāšana, ir nolemti neveiksmei – pilsētas valodas politikai jāatbilst realitātei, nevis jāizriet no utopijām». Par tālāko nav vērts daudz klāstīt, jo viss tiek balstīts uz rīdzinieku pārtaisīšanu par «rižaņiniem», ko vērts ir kaut vai punkts «no pilsētas budžeta jāpiešķir līdzekļi, lai mācītu latviešu jauniešiem krievu valodu», jo, redz, «daļa latviešu skolu absolventu pārvalda krievu valodu vājā līmenī, kā rezultātā viņiem rodas grūtības, iekārtojoties darbā». Nav gan skaidrs, kura tad īsti ir šīs partijas politiķu dzimtā valoda. Krievu? Laikam nē, jo «Rīgā uz vienlīdzības pamatiem jāfunkcionē trim valodām: latviešu, krievu un angļu valodai». No ekonomiskām lietām te garāmejot pieminētas tikai siltuma lietas, bet vispār programmas vienīgā nostādne ir šāda – ja visi runās krieviski, tad nekādu bēdu vairs nebūs!

 

Nacionālā apvienība «Visu Latvijai!/«TB»/LNNK

 

Nacionālajam blokam ir pati simpātiskākā mēra amata kandidāte (Baiba Broka), taču vai ar to pietiks labiem rezultātiem, kas to lai zina. Sarakstā otrais numurs ir politikzaurs Aleksandrs Kiršteins, bet tālākajās vietās ir manāms gan Vilks, gan Dombrovskis, bet tie visi ir savējie, nevis valdībā sēdošie vilki un dombrovski. Arī «VL!»/«TB»/LNNK ir savs pārstāvis grupā «Pērkons» (Ieva Akuratere pārcēlusies pie «Vienotības»), tiesa, bijušais – Normunds Puntulis.

 

Programma ir būtībā diametrāli pretēja iepriekš minētajiem darboņiem un tiek veltīta «Latviskai Rīgai – Latvijas galvaspilsētai», bet nobeigumā teikts, ka «Rīga būs pilsēta, kurā spēks un teikšana ir rīdziniekiem, kuri ciena latviešu valodu un Latvijas kultūrvēsturisko mantojumu». Ja par konkrētākām lietām, tad kaut kas vērā ņemams un diskutējams ir piesolīts katrā jomā, taču gandrīz katrā ir arī kaut kas tāds, kas liek aizdomāties par to realizāciju dzīvē. Vai gan kādam varētu būt kaut kas pret «skolās izskaudīsim narkotikas», bet diez vai tas būs tik vienkārši... «Uzlabojot kontroli, būtiski samazināsim gaisa piesārņojumu», – kā gan ar kontroles uzlabošanu plānots padarīt gaisu mazāk smacīgu? «Sadarbībā ar valdību un uzņēmējiem Rīgā taps Modernās mākslas muzejs, jauna koncertzāle, stadions, vieglatlētikas manēža», turklāt «katrā Rīgas apkaimē būs sakārtotas atpūtas vietas ģimenēm, peldvietas, rotaļu un sporta laukumi, suņu pastaigas vietas un veloceliņi». Nu, nu...

 

Latvijas Zaļā partija

 

Šoreiz «zaļie» galvaspilsētas pašvaldības vēlēšanās startē atsevišķi no «zemniekiem», kas laikam gan ir pareizs solis, – balstoties uz zaļajām (vides aizsardzības) vērtībām, laikam vēl ir kaut nelielas cerības tikt pāri 5%. Taču pamatīgi samulsina jau programmas preambulā minētais, proti, «Rīga: zaļa > tīra > vesela > laimīga». Vai tas ir jāuztver kā aritmētisks vienādojums? Proti, Rīgu plānots izveidot daudz zaļāku nekā laimīgāku? Vai kā tas ir domāts?

 

Droši vien, ka to vislabāk varētu atbildēt šajā sarakstā iekļautie kandidāti. Kā pirmais numurs (un mēra amata kandidāts) vēlēšanās startē uzņēmējs Guntis Belēvičs, bet tālākajās vietās ir virkne pazīstamu cilvēku – gan pēc «zaļā» domāšanas veida, gan pēc citādām nodarbēm. Piemēram, kurš gan nezina aktieri Arni Līcīti, fotomākslinieku Gunāru Bindi, diriģentu Edgaru Račevski, grāmatu izdevēju Juri Visocki, bijušo valsts galveno ugunsdzēsēju Aivaru Straumi, modes mākslinieku un dzīvnieku «citu medību lauku» apsaimniekotāju Uģi Rūķīti un citus?! Ja raugāmies pēc pazīstamu uzvārdu īpatsvara sarakstā, tad «zaļie» noteikti ir līderi, ja pēc programmas... «Zaļais ceļš ir vienīgais. Tas stāv pāri jēdzieniem «mūsu» vai «jūsu», krievs vai latvietis. Tikai zaļais ceļš var saglabāt mūsu pilsētu, zemi un mūsu bērnu nākotni,» ar šo prātulu arī pietiktu, īsumā raksturojot LZP pieteikumu, tomēr te ir vēl daudz solījumu bērniem (te teikts gluži vai Ļeņina vārdiem – «Labāko bērniem!»), skolotājiem, senioriem, kā arī cilvēkiem ar invaliditāti. Protams, lielāko sadaļu aizņem vides problēmu risināšanas priekšlikumi. Starp citu, labas pārvaldības sadaļā gan manāms kāds ārkārtīgi īpatnējs ierosinājums: «katrs koalīcijas un katrs opozīcijas deputāts būs atbildīgs par vismaz divām (no 58) Rīgas apkaimēm – par savu apkaimi un par no savas dzīvesvietas vistālāko apkaimi Rīgā».

 

«Reformu partija»

 

Ar pēdējo kārtas numuru Rīgā startēs «ekszatlerieši», kurus cīņā ved TV ekrānos iepazītā Inga Antāne, – no pārējiem pazīstamākais, lai neteiktu – vienīgais, atpazīstamais, ir mākslas zinātņu doktors Rafi Haradžanjans. Ar komunālajiem pakalpojumiem nomocītajiem rīdziniekiem nebūs svešs arī «Rīgas namu apsaimniekotāja» valdes priekšsēdētāja Igora Trubko vārds, bet pārējie lielākoties neko neizsaka.

 

Programmu pārlapojot, nepamet izjūta, ka «reformisti» nemaz nav tā īsti iepazinušies ar pilsētu, kurā startē vēlēšanās. «Rīgas brīvosta kļūs par vienu no būtiskākajiem galvaspilsētas attīstības virzītājiem, kas piesaistīs pilsētai investīcijas un radīs jaunas darba vietas.» Tikai kļūs? Vai tad tā tāda nav jau tagad? «Rīgas prioritāte būs gājēji, velobraucēji un dabai draudzīgs sabiedriskais transports» – vismaz vārdos tā ir jau sen. «Trīs gadu laikā, sadarbojoties ar privātajām pirmsskolas izglītības iestādēm un attīstot alternatīvus pakalpojumus, likvidēsim bērnudārzu rindas.» Tas lasīts pirms četriem gadiem, tikai cita politiskā spēka programmā. Lielu daļu solījumu RP sola veikt gada laikā – acīmredzot jau tagad sapratuši, ka nāksies ļoti ilgi iešūpoties pilsētas darbā. Interesantākais – «politika būs nodalīta no saimniekošanas ne tikai juridiski, bet arī praktiski.» To viņiem arī novēlam.

 

Vakara Ziņas, Krusttevs.com

Vārds: