Edmunds Veizāns par dvīņu ienākšanu ģimenē, skudriņām vēderā un loterijā vinnētu miljonu

DIVAS NEDĒĻAS LIDOJUMĀ. Kad Edmunds Veizāns uzzināja, ka gaidāmi dvīņi, pārņēmusi eiforijas sajūta: „Skudriņas skrēja pār ķermeni, ticēt vai neticēt – ir vai nav, jo sajūtās - kā loterijā miljonu vinnētu, kaut nezinu tās izjūtas, kad vinnē tādu summu. Sajūtas neticamas un divas nedēļas tādā kā miglā es peldēju. Trīs nedēļas pirms dzemdībām bija stresiņš un nevarēju sev vietu atrast - varbūt rīt būsim jau pieci ģimenē!”

Bērnu un jauniešu deju pedagoga, režisora un horeogrāfa, Latvijas Kultūras koledžas docenta Edmunda Veizāna ģimenē jau aug divus gadus un astoņus mēnešus vecais dēls Patriks, kam nu pievienojušies abi mazie brāļi. Veizāns ar ilggadējo draudzeni matemātikas un dejošanas skolotāju Meritu apprecējās 2007. gada pavasarī, kaut kopā jau ir divpadsmit gadus. Kopā abus saveda brauciens uz Turciju ar tautu deju kolektīvu, kur Veizāns savu sievu izpirka no Turcijas sultāna par 100 miljoniem toreizējo šekeļu (aptuveni 25 latiem), jo nevarēja noskatīties, kā gaišmatainajai meitenei uzmācīgi pievērš uzmanību tumsnējie vīrieši.

Dvīņubrāļi Olivers un Kristers dienas gaismu ieraudzīja Rīgas Dzemdību namā un abi puikas piedzima braši – Olivers, kurš ir vecāks par brāli vien minūti, svēra 3490 gramus un bija 53 centimetrus garš, bet Kristers svēra 3350 gramu un augumā bija 50 centimetru garš. Veizāns atbalstīja sievu ne tikai gaidību procesā, bet arī tad, kad dienas gaismu ieraudzīja puikas, jo pieredze jau bija gūta gan dēla Patrika dzemdībās, gan piedalīšanās jaunākās māsa Ineses meitiņas dzimšanā.

Edmunda darba dienas koledžā pēc dvīņu piedzimšanas: „Katrai dežurantei, garāmejošai apkopējai un bibliotekārei, direktora vietniecei, pasniedzējiem, studentiem un deju skolā visām omēm, mammām bija jāizstāsta [par dvīņiem], bet katram jau tas stāsts paliek īsāks un īsāks, tāpēc piekrītu intervijām un vienreiz izstāstu, lai visi izlasa. Jo beigās jau, kad prasa, kā tad iet – labi! Bet īstenībā jau viegli nav! Mazie ceļas augšā, kad grib ēst, jo režīma jau vēl nekāda nav. Ēšana notiek sinhroni un pagaidām jau vēl nav bijis, kad ceļas abi ar stundas starpību. Ir jau ēšanas tehnoloģija, kad viens ēd, tad otram vairāk tiek,” stāsta nu jau iepraktizējušais dvīņu tētis Veizāns.

Arī pats Edmunds Veizāns nāk no kuplas piecu bērnu ģimenes, kurā ir otrais bērns, bet vienīgais var lepoties ar dvīņiem. „Maniem brālēniem un māsīcām ir dvīņi ģimenēs, jo tas mums paaudzēs iedzimts tēva tēva puses. Par to, ka mūsu bērni ir jau tagad apgādāti ar drēbēm no galvas līdz kājām, varam pateikties deviņiem brālēniem un māsīcām, kā arī lielā brāļa. Par to galva nesāp,” teic triju dēlu tētis, kurš atceras lielāko cīņu par bērnu vārdiem. „Tas sākās jau pirms Patrika piedzimšanas, kad bija rezerves varianti un tos tagad varējām likt lietā. Par Olivera vārdu ir stāsts – man uz dejošanu nāca tāds puika Olivers, kam bija trīs vai četri gadi. Manas asistentes skrēja prom no nodarbībām, kad uzzināja, ka būs Olivers - tāds īsts kadrs – dzīvsudrabs. Kad mūsu Olivers bija vēl vēderā, jau tad sapratām, ka ir jau ar raksturu. Pēc pirmajām bērna kustībām, jutām, kāds ir katra bērna raksturs. Visi ļoti skanīgi vārdi – Patriks, Kristers, Olivers. Veizāni”.

Krusttevs.com, materiāls publicēts sadarbībā ar Brīvdienu žurnālu Vakara Ziņas.