Vai Lebrons Džeimss sevi pilnveidos?

Šī gada NBA čempionāta uzvarētāja Maiami „Heat” spēlētājs Lebrons Džeimss ieguva savu pirmo gredzenu un tika atzīts gan par regulārās sezonas, gan par izslēgšanas spēļu vērtīgāko spēlētāju. Brīžiem gan tiek uzdots jautājums, vai viņš vēl varētu uzlabot savu sniegumu.

Nenoliedzami pašreiz Lebrons ir pasaules labākais basketbolists. Būtu grūti rast pretargumentus tam, kāpēc viņš ir labākais spēlētājs pasaulē, un tas reizē būtu arī muļķīgi, jo Džeimss ir spēlētājs, kas basketbola laukumā var izdarīt jebko.

Ko nozīmē jēdziens „jebko”? Jau vairākus gadus Džeimss NBA savu dominanci ir pierādījis. Amerikānis atzīts par MVP jeb vērtīgāko spēlētāju regulārajā sezonā jau trīs reizes - Džeimss to iespēja pat divas sezonas pēc kārtas. Pagājušajā sezonā titulu ieguva Deriks Rouzs, un, ja skatāmies pagājušās sezonas kontekstā, tad arī Džeimss bija MVP kandidāts, bet, manuprāt, trīs reizes pēc kārtas NBA vadība neļautu spēlētājam dot vērtīgākā spēlētāja balvu.

Šogad tituls ir nopelnīts godam, kaut gan „MVP race” piedalījās arī Kevins Durants, kurš jau trešo sezonu pēc kārtas kļuva par regulārās sezonas rezultatīvāko spēlētāju. Lai Durants šo balvu iegūtu, bija jāliek „galdā” ļoti daudz pretargumentu. Džeimss ir pirmais spēlētājs aiz Džordana, kas spēj sasniegt gandrīz +30 efektivitātes koeficientu.

Tas izsaka visu – efektivitāti sastāda gūtie punkti, atdotās piespēles un izcīnītās atlecošās bumbas. Protams, spēlētājam ir jāprot spēlēt abos laukuma galos – Džeimss teicami spēlē gan aizsardzībā, gan uzbrukumā, turpretī Duranta efektivitāte uzkrītošāka ir tikai uzbrukumā.

Šeit ir jānovērtē arī tas, ka Džeimsam komandā ir vismaz vēl viena superzvaigzne, kas viena spēlētāja efektivitāti laukumā var krietni samazināt. Durantam ir ļoti labi komandas biedri, bet ne Pērkinss, ne Ibaka nav superzvaigznes. Vestbruku par tādu varētu dēvēt, bet viņš nav spēlētājs, kas varētu atņemt atlecošās bumbas Durantam, kas arī ir viens no viņa galvenajiem trumpjiem.

Šī gada izslēgšanas spēlēs Džeimsa efektivitāte pārsniedz atzīmi +31, kas ir fenomenāls rezultāts. „Play off” Džeimss guva vidēji 30,3 punktus, izcīnīja 9,7 atlecošās bumbas un atdeva 5,6 rezultatīvas piespēles.

Ar šādiem skaitļiem aizpildīt statistikas ailes ir ļoti grūti. Džeimss savā debijas sezonā NBA guva vismaz 20 punktus un atdeva vismaz piecas rezultatīvas piespēles un savāca vairāk kā piecas atlecošās bumbas. To Lebrons paveica pirmais aiz Džordana, un diezin vai tuvāko desmit gadu laikā kāds šo rādītāju pārspēs.

Arī šīs sezonas izslēgšanas spēlēs basketbola cienītāji varēja vērot, kā Džeimss spēlē visās pozīcijās – gan kā centrs, gan kā saspēles vadītājs. Lebrons regulārajā sezonā spēja Pau Gazolu noturēt trīs sekunžu zonā. Tas ir ļoti grūti izdarāms, un tajā brīdī pat šķita, ka Džeimss par Gazolu smejas.

Šādu milzi ir neiespējami apstādināt, tāpēc segt tādu spēlētāju, likumsakarīgi, ir vairāk nekā grūti. Reiz kāds spēlētājs teica, ka Kobi nevarētu nosegt pat Jēzus. Šādiem spēlētājiem ir ļoti „indīgi” metieni, kurus nobloķēt ir praktiski neiespējami. Lai arī var „presingot” un samazināt gūto punktu skaitu, pilnībā neitralizēt šādus spēlētājus ir nereāli.

Tāpēc rodas jautājums – vai Džeimss sevi varētu vēl pilnveidot? Ja godīgi, tad šādam jautājumam rast atbildi būtu naivi un pieticīgi, jo jau tagad droši var teikt, ka Džeimss būs viens no NBA visu laiku izcilākajiem spēlētājiem.

Vienīgais – savu spēles stilu „Heat” spēlētājs varētu mainīt, ko jau dažbrīd var novērot tagad – pēdējā laikā Lebrons bieži spēlē „postā”, kas līdz šim ir devis tikai pozitīvu iznākumu. Ar laiku redzēsim, vai viņa sniegums vēl uzlabosies, kaut gan droši var teikt, ka „Heat” sastāvs viņa rezultativitāti samazina. Ja Džeimss spēlētu Klīvlendas „Cavaliers”, tad viņš vidēji spēlē iemestu visus 35 punktus.

Šī spēlētāja produktivitāti laukumā ietekmē vairāki faktori, tāpēc tikai laiks rādīs, vai Lebrons kļūs labāks vai nē.