Andra Biedriņa karjeras kāpnes...

Skandalozais Andris Biedriņš aizvada savu 9. sezonu Nacionālajā Basketbola asociācijā (NBA). Latviešu un ārzemju fanu rindās Biedriņš ir ieguvis visai interesantu popularitāti – latvietim nācies izjust brīžus, kad tiek slavēts un izsvilpts. Ne jau velti tā ir noticis, taču cerību stariņš, ka Biedriņš atgriezīsies iepriekšējā elitē, vēl nav zudis.

Mediju vidē šī tēma ir „nodrillēta”, taču ne jau bez iemesla. Lielākoties galvenie Biedriņa nievātāji nemaz precīzi nezina, kādā situācijā 213 cm garais centrs ir nonācis. Visiem ļoti labi prātā ir palicis, ka pēc FIBA Europe līgas sezonas Biedriņu pamanīja visa pasaule, jo viņa rādītais sniegums bija teicams – vidēji spēlē sasniegts „double-double”.

Pēc sezonas, 2004.gadā Goldensteitas „Warriors” NBA „draftā” Biedriņu izvēlējas ar 11.kārtas numuru, kļūdams par pirmo „draftēto” latvieti NBA vēsturē, un vēlāk par otro latvieti aiz Gundara Vētras, kas pārstāvējis spēcīgāko basketbola līgu pasaulē.

Andris līgā ieradās komandā, kura cīnījās „play-off” zonas tuvumā, taču pie favorītēm komandu nevarēja pieskaitīt. Tie bija laiki, kad kareivju rindās spēlēja Maiks Danlīvijs juniors, Trojs Mērfijs, pēc kuru aiziešanas visticamāk „Warriors” fani bija ekstāzē. Taču vēlāk viss izrādījās gluži pretēji – komandas sniegums pasliktinājās, bet, kā jau ierasts, Sanfrancisko komandas arēna vienmēr bija pārpildīta.

Biedriņa „ziedu” laiki bija visai cieši saistīti ar Beirona Deivisa spēlēšanu „Warriors” sastāvā. Viņu sadarbība bija perfekta, taču par spīti visam, komanda izslēgšanas spēlēs iekļuva vien 2007.gadā. Tieši pēc šīs sezonas Biedriņš ar „Warriors” noslēdza 60 miljonu vērtu kontraktu uz sešiem gadiem. Viss gāja kā pa kāpnēm uz augšu – pirmajās trīs sezonās Biedriņš vien iesildījās, taču līguma pirmajos divos gados latvietis burtiski „ārdijās”. Biedriņš bija stabils „double-double” spēlētājs, atlēcošajās bumbās atpaliekot vien no supermena Dvaita Hovarda. Vai neizklausās neticami? Šajās divās sezonās Biedriņš skatītāju balsojumā gandrīz iekļuva visu zvaigžņu spēlē, bet ne jau šis fakts bija svarīgākais viņa karjerā.

Andris jaunā līguma laikā ļoti pielika fiziskajā ziņā - kļuva fiziski spēcīgs un masīvs. Brīdī, kad Biedriņš ienāca NBA, viņš bija viens mazs „zaļš” latviešu gurķis, kuram viss bija vēl priekšā. Viņa spēli bija grūti „atkost”, jo kreiļus segt ir ļoti grūti, bet Biedriņa firmas zīmi, kad saņem bumbu skrējienā un bez apstājas pagriežas pret grozu un izdara metienu, nespēja neviens atminēt.

Taču laika gaitā Biedriņa sniegums ļoti pasliktinājās, un no stabila pamatsastāva centra spēlētāja kļuva par rezervistu. Iespējams miljoni Andrim „sagrieza” galvu, varbūt ģimenes pieaugums viņa dzīvē lika mainīt domas. Iespējams šie nebija galvenie faktori, kāpēc Andris tā regresēja, jo traumas Biedriņu vajāja visai bieži – savas karjeras laikā latvietis aizvadījis tikai vienu pilnu 82 spēļu regulāro sezonu.

Regress bija acīmredzams, taču Andra bijušie galvenie treneri Dons Nelsons (uzvarām bagātākais treneris NBA vēsturē) un Kīts Smārts viņu centās motivēt, bet nekā. Pagājušajā sezonā Biedriņš piedzīvoja lielāko fiasko savā karjerā – ja Šarlotes „Bobcats” spēja uzvarēt vien septiņās spēlēs, tad Biedriņš soda metienus izpildīja ar 11.1% precizitāti, kas ir katastrofāli. Šī bija sezona, kurā Biedriņš guva vien 79 punktus, bet hokejists Stīvens Stemkoss spēja gūt 60 vārtus. Vai nav apbrīnojami?

Biedriņš šajā līgā pavadīs vēl vismaz divus gadus, kuros sevi jācenšas pierādīt pēc iespējas labāk. Smejaties vai nē, bet Andris ir kaujas gatavībā, jo sev atvēlētajās minūtēs spēlē visai atzīstami. Grūti būs ko pierādīt, jo Festuss Ezeli un Endrjū Boguts ir nomināli priekšā Biedriņam. Vienīgi Boguts spēlē retāk, jo traumētā potīte ir jāsaudzē, tāpēc centrs izlaiž dažas spēles, kurās sevi pierādīt nākas Biedriņam.

Fanu rindās ir novērojams viedoklis, ka Biedriņa stundas NBA tiek skaitītas, taču Andris cīnās un iespējams paliks NBA. Neizklausītos nemaz tik slikti – „Andris Biedriņš vienīgais latvietis NBA...”