RezervesDALAS24.lv

Sports / Basketbols

NBA: Vai pieredzi pārspēs jaunie?

NBA: Vai pieredzi pārspēs jaunie?
Foto: Reuters/Scanpix. Reižons Rondo, Pols Pīrss un Kevins Gārnets.
Renārs Grāvītis · 28.04.2012. 06:00

Katru vasaru, kad basketbolā ir starpsezona, notiek spekulācijas ap spēlētājiem, komandu sastāviem, kas izraisa ļoti lielu interesi starp basketbola faniem. Lielākoties interese ir par līgas superzvaigznēm – cik liela būs līguma summa, cik gadus zvaigznei paredzēts spēlēt konkrētajā komandā.

 

Ne mazāka uzmanība tiek pievērsta arī TOP komandu komplektācijai. Iepriekšējo divu gadu laikā visbiežāk uzdotie jautājumi bija, cik ilgi līgas augšgalā spēs noturēties komandas ar tām superzvaigznēm, kurām sācies karjeras noriets vai arī kad sāks dominēt komandas, kuru vilcējspēki ir jaunie spēlētāji.

Iepriekšējās desmitgades dominējošās komandas bija Sanantonio „Spurs”, Losandželosas „Lakers” un Bostonas „Celtics”. Pirmā no minētajām komandām iepriekšējā desmitgadē ieguva trīs čempiona titulus, bet „Lakers” - četrus. Ja pirmajos divos gadījumos galvenais „Lakers” uzvaras faktors bija Šakila O’Nīla izcilā spēle (viņš ieguva arī izslēgšanas spēļu vērtīgākā spēlētāja titulus), tad 2009. un 2010.gadā titula lielākais kaldinātājs bija Kobe Braients.

 

Par šo tēmu tika daudz diskutēts – vai tiešām Braients ir komandas vilcējs, viņa vietā visu izdarīja Šaks. Tomēr Braients pierādīja, ka uzvarēt var arī bez Šaka palīdzības. Arī šobrīd „Lakers” ir favorīte cīņā par čempiona titulu. Ja raugās tālāk, tad „Lakers” situācija nav nonākusi tik tālu, lai nevarētu cīnīties par čempiona titulu, jo potenciālie līderi vēl ir spējīgi rādīt gana labu sniegumu, kā arī Losandželosai ir labākais centra un spēka uzbrucēju duets līgā – Bainams, Gazols, kas arī nav mazsvarīgi.

Arī Bostonas dominance sākās pēc Pola Pīrsa, Kevina Gārneta un Reja Allena apvienošanās. Taču šie spēlētāji tuvojas karjeras beigām, un, iespējams, „Celtics” ēra arī beigsies. Šajā sezonā Bostonas sniegums bija kā pa viļņiem, bet sezonas beigās sniegums ir čempionu cienīgs, kas, iespējams, tāpēc, ka NBA sezonā ir tikai 66 spēles lokauta dēļ, un nav izslēgts, ka vecuma faktors šajās izslēgšanas spēlēs neietekmēs komandas sniegumu, jo sezona ir īsāka. Bet, skatoties ilgtermiņā, Bostona varētu zaudēt favorītes statusu, jo Allens, Gārnets un Pīrss drīz beigs spēlētāja karjeru. Kas zina, varbūt Reižons Rondo un Brendons Bass ar savu meistarību varēs noturēt komandu iepriekšējā līmenī.


Sanantonio „Spurs” komandas situācija gan ir savādāka, jo divus gadus pēc kārtas komandas sniegums regulārajā sezonā ir teicams, bet izslēgšanas spēlēs komanda spēlē slikti. 2011.gada izslēgšanas spēlēs „Spurs” spēlēja pret astotajā vietā esošo „Grizzlies” un zaudēja sešu spēļu duelī. Raugoties turpmākajā nākotnē, San Antonio komandai nav tādu jauno spēlētāju, kuri tuvākajā laikā varētu komandu noturēt tādā līmenī, lai tā spētu cīnīties par augstām vietām, tāpēc būtu vēlams veikt komandas „pārbūvi”, citādi tuvākajos gados cīnīties par čempiona titulu būs grūti.


Pēc vairāk nekā desmit gadu pauzes kopš Maikla Džordana ēras atdzīvojusies Čikāgas „Bulls” komanda. Jau iepriekš Čikāgas komanda spēlēja labi un varēja teikt, ka komandas vilcējspēks bija Deriks Rouzs un Karloss Būzers. Arī šobrīd viņi ir līderi, bet, tiklīdz kāds no viņiem ir traumēts, līdera lomu spēj uzņemties arī Luols Dengs un Joakims Noā.

 

Šobrīd Deriks Rouzs ir pārņēmis komandas līdera godu kā kādreiz Maikls Džordans un Skotijs Pippens, bet Čikāga joprojām nav izcīnījusi čempiona titulu. Lielā mērā tas noveļams arī uz komandas pieredzi. Arī pagājušās sezonas izslēgšanas spēlēs pretī stājās lielais trijnieks un Maiami „Heat”, kuri tika līdz NBA finālam. Varbūt šosezon? Pieredze šajā gadījumā spēlē lielu lomu, un no tās Čikāga iepriekšējos gados ir gana mācījusies.


Ja minam pieredzi, tad Oklahomas „Thunder” ar to ir cieši saistīta, jo komanda ir ļoti jauna un perspektīva, bet čempionu godā vēl nav nonākuši. Komandai ir izcili spēlētāji – kā Kevins Durants (iepriekšējo divu sezonu regulārā čempionāta rezultatīvākais spēlētājs), Rasels Vestbrūks, Džeimss Hārdens (viens no labākajiem rezerves spēlētājiem). Oklahoma ir viena no tām jaunajām komandām, kas šogad varētu kļūt par čempioniem un spētu dominēt turpmāk, jo tendence izslēgšanas spēļu turnīrā katru gadu ir progresējoša.

 

Aizpagājušajā sezonā „Thunder” izkrita pirmajā kārtā, pagājušajā gadā tika konferences finālā. Tas nozīmē, ka puiši mācās no kļūdām, un iespējams, ka ne tik tālā nākotnē varētu tikt kronēti. Taču Oklahomai ir ļoti liela problēma ar pārsteidzīgiem lēmumiem, kurus parasti izpilda Vestbrūks. Ja viņš šādus lēmumus neizdarītu, „Thunder” varētu būtu tikuši vēl tālāk. Bet, kas zina, ja Vestbrūks šādi nespēlētu, varbūt viņš nemaz nebūtu tik augstas klases saspēles vadītājs.

 

Jau starpsezonā varēja nojaust, ka viens no šīs sezonas pārsteigumiem būs Losandželosas „Clippers”. Komanda ieguva vienu no labākajiem saspēles vadītājiem līgā Krisu Polu, kā arī Mo Viljamsu no Klīvlendas „Cavaliers” u.c. Līdz ar Krisa Pola iesaistīšanos komanda kļuva enerģiskāka, bet tandēms Grifins – Pols nostrādāja lieliski, aizvedot komandu līdz izslēgšanas spēlēm.

 

Regulārajā sezonā Losandželosas komanda uzvarēja vairāk nekā 60% no kopējā spēļu skaita, tajā skaitā mājās – 24 spēles no 31, kas ir vērā ņemams rezultāts. Pēdējo reizi „Clippers” izslēgšanas spēlēs piedalījās 2005./2006.gada sezonā, jau otrajā kārtā piekāpjoties Fīniksas „Suns”. Arī šajā sezonā uzdevums komandai ir ne tikai iekļūt izslēgšanas spēlēs, bet arī atzīstami cīnīties tajās, kas nebūs viegli, jo komanda ir jauna, un spēlētāji nav ar lielu play-off pieredzi.

 

Ja iepriekšminētās komandas piedzīvoja augšupeju vai lejup slīdi, tad Maiami „Heat” pēc lielā trijnieka apvienošanās ir savā līmenī, protams, ar nelieliem kāpumiem un kritumiem sezonas gaitā. Salīdzinot šo sezonu ar iepriekšējo, nekas kardināli nav mainījies, „Heat” sezonu pabeidza otrajā vietā savā konferencē. Uzvarēto un zaudēto spēļu bilance mājas arēnā ir izcila, 28 uzvaras un tikai pieci zaudējumi, kas ir labākais rādītājs līgā.


Bet pats būtiskākais šajā sezonā ir Lebrona Džeimsa sniegums. Viņš ir labākā spēlētāja titula kandidāts, jo aizvadījis savu labāko sezonu karjerā. Šajā sezonā Džeimss sasniedza gandrīz +30 efektivitātes koeficientu, un viņš ir vienīgais pēdējā desmitgadē, kas spējis pietuvoties un pat pārspēt Maikla Džordana efektivitātes koeficientu. Lai gan Maiami ir pietiekoši augstā vietā, sezonas beigu daļā tā ir zaudējusi savu asumu, īsti nevedas arī saspēle. Iespējams, iemesls meklējams apstāklī, ka Maiami treneris Eriks Spoelstra ir zaudējis virsroku pār komandu. Bet izslēgšanas spēlēs Maiami komandai nevajadzētu būt problēmām, īpaši šogad, jo komanda ir vairāk saspēlējusies, kas var radīt lielākus draudus pretiniekiem.


Pie jaunās ēras komandām var minēt arī Memfisas „Grizzlies”, kas ir gana laba un ar perspektīviem spēlētājiem. Memfisa pagājušajā sezonā pirmajā kārtā negaidīti uzvarēja Sanantonio „Spurs”, bet konferences pusfinālā piekāpās Oklahomai. Šajā sezonā, visticamāk, Memfisa spēlēs pret „Clippers”, un ir ļoti lielas iespējas uzvarēt, jo „Grizzlies” spēlē īstu play-off basketbolu. Spēle ir pārdomāta un lēna, kas savukārt nav raksturīga „Clippers”. Ar šādu spēles stilu, kādu piekopj „Clippers”, Memfisai nevajadzētu būt problēmām, jo Losandželosas komanda vairāk pieprot ātru basketbolu, ar kuru izslēgšanas spēlēs var dabūt lielu pērienu.


Kopumā skatoties, šajā sezonā izdarīt secinājumus ir ļoti grūti, jo veterānu komandas šogad izslēgšanas spēles noteikti aizvadīs labāk īsās regulārās sezonas dēļ, bet jaunās komandas jau ir gana nobriedušas, lai arī cīnītos par čempionu titulu. Protams, izšaut var arī kāda vidusmēra komanda, kā Atlantas „Hawks”, tādējādi padarot NBA izslēgšanas spēles vēl interesantākas.