Ar skatu uz gaidāmo Londonas Olimpiādi

„Tendence ir absolūti viena - liela daļa no komandas ir sportisti, kas olimpiādē piedalās pirmo reizi. Tas nozīmē, ka ir daudz jaunu talantu, kam ir šis lielais dzīves mērķis būt olimpietim. Protams, ir ieguldīts liels darbs no sportistu un arī no treneru puses, galu galā ir redzams arī rezultāts,” tā, raksturojot ievērojamo olimpisko spēļu dalībnieku skaitu no Latvijas, sarunā ar KRUSTTEVS.COM uzsver Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) ģenerālsekretārs Einars Fogelis.

Viņš gan atturas no jebkādām prognozēm par gaidāmajiem rezultātiem, taču norāda, ka pagājušajā gadā mūsu sportisti ir uzrādījuši ļoti cienījamus rezultātus, izcīnot augstas vietas pasaulē, ierindojoties pirmajā sešiniekā.

„Šeit ir grūti ko prognozēt, vēl jo vairāk tāpēc, ka olimpiāde ir kaut kas unikāls un notiek reizi četros gados,” spriež E.Fogelis, piebilstot, ka no sirds sportistiem novēl to labāko. LOK ģenerālsekretārs atklāj, ka iepriekšējā mūsu [olimpiskās] komandas sanāksmē izskanējis „nopietns joks” ar novēlējumu, lai priecīgās preses konferences par saviem panākumiem būtu pēc iespējas biežāk.

Savukārt pazīstamais sporta žurnālists Arturs Vaiders atklāj, ka ir optimists un cer uz mūsējo izcīnītām medaļām.

„Lai gan šoreiz es esmu piesardzīgs, bet liels optimists. Sliktākajā gadījuma nebūs nevienas medaļas, labākajā gadījumā – piecas. Amplitūda ir pietiekami liela, un mēs nevaram simtprocentīgi teikt, ka būs godalgotas vietas. Pekinā varējām teikt, ka [Māris] Štrombergs un [Viktors] Ščerbatihs nevar nedabūt medaļu. Šoreiz tā nav - Štrombergs nav tik izteikts favorīts, tas ir sporta veids, kurā ir riska momenti. Protams, mums ir seši šķēpmetēji, kas var iegūt medaļas, arī [Ineta] Radēviča u.c. Katrās spēlēs ir bijuši negaidīti pārsteigumi. Neviens iepriekš no [Igora] Vihrova, [Vadima] Vasiļevska un [Aināra] Kovala negaidīja medaļas. Tie paši bīčvolejbolisti - viņi ir vinnējuši gandrīz visus, ar ko ir jāspēlē šajās olimpiskajās spēlēs,” savu optimismu pamato A.Vaiders.

Runājot par atšķirībām starp Londonas olimpiskajām spēlēm un iepriekšējām, žurnālists uzsver, ka šajā pilsētā spēles norisināsies jau trešo reizi un esot jūtams, ka tām pieiet ar milzu nopietnību.

„Es biju Atlantas olimpiskajās spēlēs, kas bija manas pirmās, un tās varu nosaukt par sliktākajām, kurās es esmu bijis. Bet Londonā var just, ka viss ir ar izdomu. Esmu jau redzējis, ka būs kolosāli knifi atklāšanas ceremonijā. Londonā ir kolosālas sporta būves, piemēram, ūdens sporta centrs, bīčvolejbols ir ierīkots interesantā vietā un var redzēt, ka tas ir notikums, kas patīk pašiem angļiem un visai pasaulei,” stāsta A.Vaiders.

Kā otru ievērojamu atšķirību no iepriekšējās Olimpiādes sporta eksperts min to, ka latviešiem būs 46 olimpieši, turklāt mums nav basketbola komandas, kas ir ļoti liels skaits. „Tas arī ir notikums, ka salīdzinoši maza valsts var sagatavot tik daudz sportistu, jo īpaši pēckrīzes periodā. Kas paliks atmiņā, to mēs redzēsim, bet es ceru uz medaļām,” akcentē žurnālists.

A.Vaiders spriež, ka mēs kā maza valsts nevaram cerēt, ka visos sporta veidos mums būs kāds spēcīgs atlēts, bet tajā pašā laikā Olimpiādē parādās kāds jauns sporta veids, šajā gadījumā to ir trīs. „Šogad tālu no Olimpiādes nebija loka šāvēja, [Matīss] Burģis pēdējā brīdī tika, [Afanasijs] Kuzmins aizvadīs jau devītās olimpiskās spēles, pēc būtības 10., jo 1984.gada spēles viņam izkrita. Viņš būtu pelnījis iekļūt Ginesa rekordu grāmatā. Starp citu, vienam britu jātniekam šīs būs desmitās olimpiskās spēles,” uzskaita sporta lietpratējs, paužot gandarījumu, ka pēc kāda pārtraukuma Olimpiādē atkal tiks pārstāvēts galda teniss, sieviešu cīņa, arī brīvā stila cīņas.

Kā lielisku piemēru un iedvesmas avotu ceļā uz Olimpiādi A.Vaiders min vieglatlēti Daci Līnu, kura Pekinas olimpiskās spēles vēroja televīzijā un, [Igora] Kazakēviča soļojuma iedvesmota, sāka nodarboties ar maratonu.

„Galu galā trijos gados Lina savu rezultātu ir uzlabojusi par vairāk kā 20 minūtēm - pirmos maratonus viņa skrēja ap trīs stundām 10 minūtēm, turpretī tagad viņas rekords ir divas stundas un 37 minūtes. Tas parāda to, ka vajag sapņot un censties sapņus realizēt. Reizēm pat visfantastiskākie sapņi kļūst par īstiem,” piebilst žurnālists.