Jānis Šmēdiņš: „Šī bija labākā dzimšanas dienas dāvana manā mūžā”

Latvijas volejbola duets Mārtiņš Pļaviņš/Jānis Šmēdiņš pludmales volejbola turnīrā guva otru uzvaru ar 2:0 (21:14, 21:16) pārspējot Venecuēlas duetu Villafanja/Ernandess. Tādējādi tika sagādāta lieliska dāvana Jānim Šmēdiņam, kam šodien palika 25.

Pēcpusdienā virs Horse Guard Parade savilkās mākoņi un spēles laikā ik pa brīdim uzsmidzināja lietus. Tribīnēs ik pa saliņai bija ar latviešiem ar karogiem vai vismaz karstām sirdīm.

Atšķirībā no spēles ar holandiešiem, šoreiz venecuēliešiem ne brīdi netika ļauts elpot. Viņi ne reizi nebija vadībā. Lauvas tiesu cīņas smaguma nācās iznest Pļaviņam, kas uzbruka četrreiz biežāk kā Šmēdiņš (41:11) un visu paveica godam (ar uzbrukumu guva 24 punktus). Tāpat kā Jānis, ja uzbrukums tika uzticēts viņam. Turklāt viņam bija savs darāmais arī blokā, bet abi cītīgi raka smiltis aizsardzībā (mūsējiem 22 pretiniekiem 13 izvilktas bumbas). Darbs nesa augļus.

Bet apmēram stundu pēc šīs uzvaras abi varēja celt rokas gaisā vēl augstāk – holandieši bija apspēlējuši vāciešus, kas nozīmēja, ka vieta astotdaļfinālā jau garantēta.

Pēc uzvaras starojošais Jānis Šmēdiņš pateica tieši: „Šī bija labākā dzimšanas dienas dāvana manā mūžā. No rīta Mārtiņš apsveica un prasīja: „Ko uzdāvināt?” Es atteicu: „Uzvaru”. Viss sanāca, lai gan spēle nebija viegla. Viņi ir tādi sīksti pretinieki. Tomēr mēs maz kļūdījāmies, Mārtiņš spēlēja daudzveidīgi un rezultatīvi. Laiks arī varbūt bija mums par labu, jo augumā garākiem šādos apstākļos ir priekšrocības. Mēs tās izmantojām. Jau no rīta mani sveica arī delegācija, taču teicu, ka dāvanu līdz mačam nevajag.”

Tam piekrita arī Mārtiņš Pļaviņš: „Smiltis te ir dziļas vai lietus vai saule. Bet slapjāka un smagāka bumba mums ir izdevīgāka, jo ceļam ar apakšējo piespēli, izslēdzot kļūdas. Es zināja, ka servēs uz mani un tam biju gatavs. Bija svarīgi, lai Jānis, kam olimpiskā pieredze mazāka, izdara savu tad, kad uzservē viņam. Skaidrs, ka papildu stimulu deva fakts, ka Jānim dzimtene. Bet slikti nedrīkstējām nospēlēt arī tāpēc, ka tik daudzi mūs atbalsta. Bija jācīnās par katru bumbu arī tad, kad bija jau stabils pārsvars. Tās ir Olimpiskās spēles. Programma minimums – 9.vieta – jau ir izpildīta, bet ir jāskatās augstāk. Esam tam gatavi. Bet skaidrs arī tas, ka katra spēle te ir uz dzīvību un nāvi, jo visi spēlē ar lielu atdevi.”

Pēc spēles Jāni gaidīja pārsteigums, jo ar tortīti, ko rotāja 25, viņu sveica sieva Elīna un draugu pulks, arī brālis Toms, kas nupat ieradies Londonā. Īstajām svinībām gan vēl būs jāpagaida – kad atgriezīsies mājās.

Kā spārnos bija arī dueta treneris Aigars Birzulis: „Puiši izdarīja savu darbu, nospēlēja savu spēli. Maz kļūdījās, paņēma savas bumbas. Jau jādomā par spēli ar holandiešiem. Man padomā ir daži pārsteigumi viņiem. Vācieši, spēlējot klasiski, bija bezspēcīgi.”

Materiāls publicēts sadarbībā ar Parsportu.lv