Fināla kalnā mūsējiem uzkāpt neizdevās

Latvijas pludmales volejbolisti Mārtiņš Pļaviņš/Jānis Šmēdiņš olimpisko spēļu pusfinālā ar 15:21, 20:22 zaudēja brazīliešiem un ceturtdien 21:00 pēc Latvijas laiku par bronzu cīnīsies ar šeit vienreiz jau pieveiktajiem holandiešiem Shuilu/Numerdoru.

Latvijas duets olimpiskajā rangā ir 17., bet brazīlieši – 1.vietā. Arī viņi bija palikuši vienīgie, jo otru pāri Rikardo/Kunju izsita vācieši Brinks ar Rekermanu, kas rāda ļoti labu spēli.

Laika apstākļi gandrīz kā pirms vairākiem gadiem, kad bīčs bija pie Alfas – gandrīz vai zeķes jāvelk kājās!

Pirmajā setā mūsējie spieda uz Emanuelu, kas spēlē pret poļiem brīžiem peldēja. Brazīlieši spieda uz tīklu un Alisona spēku – cilvēks kalns, kā te viņu sauc, pie tīkla patiešām bija monstrīgs. Bet Emanuels šoreiz nekļūdīgs. Lūzumu radīja Alisona servju sērija, kas atspieda mūsējos no tīkla un radīja problēmas uzbrukumā. Jo pretī taču bija 2,03 m gara monstra bloks. No 6:7 aizgāja līdz 6:11 un šo starpību neko daudz izmainīt neizdevās.

Otrā seta sākums nebija neko daudz labāks. Pa retam mūsējie uzservēja arī uz Alisonu, bet viņš mūsējiem lauza pirkstus, taču Emanuels turpināja būt gandrīz perfekts. Jau 5:9. Un tad Pļaviņam blokā pirmo reizi izdevās noķert cilvēku kalnu, kas viņu laikam sašokēja. Un jau 10:10. Taču tūdaļ atkal tā paša Alisona serves un 10:15. Tomēr pusfināls nav tā reize, kad nolaiž rokas. Mazie cinīšī cīnījās un vēl pāris reizes apkauno Alisonu. Pamazām, pamazām un jau 19:19. Tad 20:20. Tomēr kaut kam lielākam pietrūka laika. 20:22. Brazīlieši priecājās ne pa jokam, jo trešo setu Alisons ļoti negribēja.

Fināla kalnā šoreiz uzkāpt neizdevās, jo pretī bija cilvēks kalns, kas sāka ļodzīties, tomēr nesagruva. Bet spēlēs Mārtiņam un Jānim vēl nav beigušās. Ir spēle par 3.vietu un bronzu.

„Par to jau tagad var tikai pafilozofēt, kā būtu, ja būtu. Mēs brazīliešus labi zinājām, viņi spēlē gana vienkārši. Ko tur izdomāt, ja ir tāds milzis kā Alisons,” skaidro dueta treneris Aigars Birzulis.

„Pret poļiem vājāk nospēlēja Emanuels un arī mēs mēģinājām uz viņu spēlēt. Taču poļiem ar labāka serve un tā atvirzīja Emanuelu tālāk no tīkla un viņš nebija tik rezultatīvs. Mums serve ir gandrīz vājākais posms no visiem. Riskēt nebija jēgas, jo tad kļūdu būtu vairāk un mazāka nozīme aizsardzībai. Jā, šoreiz Alisons plīsa, tomēr viņu pieredze un auguma pārsvars izdarīja savu. Bet puišiem nav ko pārmest. Izdarīja visu, ko varēja.”

„Ja būtu spēle jāsāk no sākuma, varbūt šoreiz arī spēlētu uz Alisonu. Tomēr tur bija risks. Ja viņam labi uzcēla, sita pāri blokam dažos metros. Aizsardzībā tur neko nevar paņemt,” pafilozofēja arī Jānis Šmēdiņš.

„Darījām, ko mācējām. Pret tādu bloku ir grūti, arī uzņemšana šodien mums bija sliktākā no visām dienām. Bet brazīlieši šodien nospēlēja daudz labāk nekā iepriekšējā mačā pret poļiem. Bija kā diena pret nakti. Žēl, ka zaudējām, jo beigās iespējas bija. Tagad jāgatavojas spēlei par 3.vietu. Spēles gribas pabeigt ar uzvaru.”

„Kad Alisonam blokā pēkšņi parādījos es, viņš laikam gribēja zemē iedzīt,” svarīgas epizodes atceras Mārtiņš Pļaviņš.” Tās dažas epizodes atgrieza cerību, bet mazliet pietrūka. No visa mazliet. Viņam arī serves ir tādas riebīgas. Viņi regulāri spēlē pusfinālos un finālos. Mūsu pusfinālus var saskaitīt uz vienas rokas pirkstiem. Tur jau ir pavisam cits volejbols. Ne tāds, kā grupu turnīrā. Jāiet "kačāties", jo garāks izaugt vairs nevaru. Man jau kā aizsargam pietiek ar metru deviņdesmit, bet, kad blokā pretī nāk tādi, kā viņi, tad pie tīkla nav daudz variantu. Tagad jāatpūšas un jāatgūst spēki pirms spēles par trešo vietu. Ļoti negribas atkal palikt ceturtajiem. Kaut arī visi trīs pārējie pāri šeit gāja uz zeltu, jo viņiem šādā sastāvā šīs ir pēdējās olimpiskās spēles un zaudējums pusfinālā būs sāpīgāks nekā mums, liela priekšrocība tā mums nebūs. Viņi jau daudzreiz ir spēlējuši arī par trešo vietu."

Materiāls publicēts sadarbībā ar Parsportu.lv