Arturs Vaiders, sporta eksperts: Trīs dažādas neveiksmes. Par Latvijas jauniešu izlasēm

2013.gada sākumā oficiālos turnīros neveiksmes piedzīvoja trīs Latvijas jauniešu izlases. Katra savā veidā, bet tāpēc jau tas nemazina rūgtumu.

Latvijas U-20 hokeja izlase izkrita no pasaules hokeja elites, savu vietu atdodot norvēģiem. Gandrīz ar visiem pretiniekiem mūsējie turējās godam, taču beigās zaudēja gan krieviem un čehiem, gan vāciešiem un slovākiem. Droši vien, ka šo to varēja glābt potenciālais līderis Zemgus Girgensona, kas netika ārā no AHL, bet  noteikti būtu pietuvinājis mūsējos palikšanai elitē. Tomēr spēlē komanda, ko vada treneru kolektīvs un šoreiz šis komplekts līdz galam nenospēlēja. Parādot, ka MHL un līdzīgas līgas vēl nav panaceja. Jo tie paši krievi, kuru vidū šogad mūsējie nemaz neizceļas, izcīnīja tikai bronzu. Ir vērts padomāt par to kā stiprināt Latvijas jaunatnes čempionātu un uzlabot treniņos klubos, jo jauniešu vecumā regulārie tālie izbraucieni ir uz regulāru treniņu rēķina. Te, lūk, arī ir tā domu sadursme starp Lipmanu un Savicki un pēdējo gadu dažādu izlašu sniegums nebūt nestiprina Savicka izvēlētā ceļa pamatus.

Savukārt Latvijas jauniešu volejbola izlases tā arī nespēja pārvarēt Eiropas čempionāta kvalifikācijas turnīru barjeru.

Meiteņu izlase, kuras galvenais treneris bija Ilmārs Pūliņš, uz Lucku tika izvadīta bez ilūzijām. Šādu pamatu prognozēm deva sniegums  pirms pāris mēnešiem EEVZA turnīrā. Tā arī notika – bez variantiem tika zaudēts Polijai, Nīderlandei, Austrijai un Ukrainai un bez variantiem tika uzvarēta Anglija, kas nespēja uzvarēt nevienā setā. Priekšpēdējā vieta ir loģiska un bez optimisma. Jau padsmit gadus jaunietes/juniores, kuras pārsvarā ir trenējis tieši Pūliņš apmierinās ar piedalīšanos kvalifikācijas turnīros, jo zaudē gana bezcerīgi.

Jaunieši spēlēja Jelgavā un pēc itin sekmīga starta EEVZA kausā viņiem bija uzdevums pacīnīties par ceļazīmi uz finālturnīru, jeb iegūt vismaz otro vietu. Taču par pārsteugumu visiem  Jāņa  Bomiņa trenētā komanda palika pēdējā vietā un zaudēja visiem – Krievijai, Ukrainai, Slovēnijai, Igaunijai un Norvēģijai. Tieši ar 2:3 zaudējumu Norvēģijai sākās turnīrs un tas laikam visus izsita no līdzsvara. Vēl pirms dažiem gadiem bija jādomā, kā spēlēt, lai norvēģiem zaudētu, taču šoreiz tā notika. Skaidrs, ka galvenā atbildība par šo neveiksmi jāuzņemas treneriem, jo komanda šim turnīram bija galīgi negatava – gan spēles ziņā, gan jo īpaši psiholoģiski. Kaut sastāvā ir vairāki cerīgi spēlētāji – piemēram, bijušā airētāja Aleksandra Avdejeva dēls (arī Aleksandrs).

Ne jau šis turnīrs vien, jau vairāki iepriekšējie rāda, ka mūsu sporta skolas – RVS, DVS, MSĢ strādā tukšgaitā. Jo ne tikai meitenes, bet arī zēni/juniori sen nav iekļuvuši finālturnīros. Daži bīčistu panākumi nedrīkst būt  balsts nesistēmai. Pēc Pļaviņa/Šmēdiņa bronzas Londonā ir jūtams liels intereses pieaugums par šo spēli, taču šo interesi ir jāievirza daudz pārdomātākā gultnē, citādi viss ātri izplēnēs.

Nupat ir ievēlēta jauna LVF valde un tai tad būtu pēdējais laiks nākt klajā  ar iniciatīvu un radikāli mainīt jaunatnes volejbola gadu desmitos iesīkstējušo kārtību. Nesens mēģinājums reformēt RVS laikam nebija pārāk uzstājīgs un palika bez rezultāta. Kāda jēga no tā, ka daudzi treneri saņem it kā nieka latus, katrs saformējis daudzas  treniņgrupas ar mistiskiem audzēkņiem, tad vēl katrs  strādā trijās vietās (dzīvot tak gribas ne tikai pašam, bet arī ģimenei), bet sirds nav nevienā no darbiem. Tāpēc arī tāds rezultāts. Kad vajag noorganizēt  komandu jaunatnes sacensībām, no n-tām treniņgrupām grūti  izveidot ko jēdzīgu. Uz papīra ir, dabā nav.  Vai nebūtu daudz jēdzīgāk labas algas maksāt dažiem, bet tā lai strādā kā nākas. Trūkst labu treneru? Nevar būt, ka visi labākie ir Krievijā (Kolčins), Somijā (Veinbergs, Krastiņš, Atars), ASV, Vācijā vai Izraēlā...

Šobrīd patiešām situācija ir vairāk kā mažorīga. Tā pati RVS knapi spēj piegādāt spēlētājus „Lāse-R„  Schenker līgai. Un, kā teic treneri, materiāls ir pavisam zaļš. Tajā pašā laikā pa RVS gaiteņiem klīst  aizvēsturiskā direktora rēgs un MSĢ voleja metrs turpina gudri spriedelēt, kā vajag... Tā varbūt vajadzēja pirms 30 gadiem, bet pa šo laiku daudzviet volejbols spēris platu soli uz priekšu. Tikai ne pie mums. Atkāpties vairs nav kur. Citādi pavisam drīz arī angļiem pat volejbolā nebūsim konkurenti. Tad par mums sāks smieties ne tikai Mr.Bean...

Avots: Parsportu.lv