Vadims Vasiļevskis: „Sevi līdz galam vēl neesmu realizējis”

2004.gada olimpiskais vicečempions Vadims Vasiļevskis šķēpa mešanai nav atmetis ar roku. Nedaudz pamainījis imidžu – uzaudzējis bārdu un turpina aktīvi gatavoties sezonai. Pagaidām individuāli, jo ir atstājis Valentīnas Eidukas treniņgrupu.

Kur un kā tagad trenējies?

Visur – olimpiskajā centrā, Daugavas stadionā, Veselības fabrikā. Skrienu krosiņus. Arī laiki dažādi. Uz olimpisko centru nācu vakarā. Tagad, kad treneres Eidukas grupa aizbraukusi uz Igauniju, nāku pa dienu. Negribas kādam maisīties pa kājām un bojāt nervus. Tā labāk visiem.

Vai potīte par sevi vēl atgādina?

Šobrīd viss ir kārtībā. Ziemā tai pievērsu pastiprinātu vērību. Kad gāju uz Veselības fabriku pie Tomsona, bija arī īpaši vingrinājumi potītes, pēdas stiprināšanai. Tagad, kad pamēģinu krustspoli, nekas nesāp. Vienīgi nesen izslimoju gripu, tāpēc tagad nedrīkstu atkal ļoti visu sasteigt. Ķermenis reizēm pasaka priekšā, kad pietiek. Taču ar saudzēšanu arī nenodarbojas. Kad jūtos labi, trenējos divreiz dienā. Šādā režīmā produktivitāte ir labāka.

Šādi – individuāli trenēties nav garlaicīgi?

Pats sev saimnieks, pats organizēju procesu, izvēlos laiks. Ir vēlme, atnāku uz zāli arī svētdien. Izpildīt dažādus vingrinājumus šādi ir pat labāk. Neviens netraucē, nenovirza uzmanību. Kad paņem pauzi, tad it kā gribas ar kādu pārmīt vārdu. Redz, šodien arī ir ar ko (tajā brīdī trenējās arī bīčvolejbolists Mārtiņš Pļaviņš un fizisko kondīciju uzlaboja Artūrs Irbe). Parunāt. Interesanti. Pagaidām šāds variants mani apmierina. Piemēram, redzu ļoti interesantus vingrinājumus, ko izpilda Irbe. Ir ko pamācīties. Kā būs vēlāk, redzēs.

Plāno doties arī uz kādu ārzemju treniņnometni?

Jā, bet kā sanāks, vēl nezinu. Šķēpa metējiem ir grūti labi sagatavoties sezonai bez ārzemju nometnes. Šeit galīgi nav apstākļu. Arī klimats nav tas. Ceru, ka izdosies kādu brīdi pabūt Spānijā vai Portugālē. Ir doma pievienoties Makarova treniņgrupai. Ceru, ka neatteiks vai arī neprasīs astronomisku summu. Tur tad varētu atrisināt variantu arī par konsultantu vasaras sacensību sezonai.

Tomēr reizēm trenera acs vajadzīga.

Noteikti. Visu laiku tā nevarēs. Šobrīd draudzene reizēm pafilmē, tad mājās analizēju, vērtēju. Tomēr sacensībās ir svarīgi, lai treneris ir klāt un redz katru niansi, ko pats varu arī palaist garām.

Vai Latvijas ziemas čempionātā startēsi?

Nē. Šogad nē. Man nevienam nekas nav jāpierāda. Varbūt nākamgad un arī tikai lai labotu sacensību rekordu?

Varbūt Eiropas ziemas čempionātā?

Arī ne. Šogad ir citas prioritātes un gatavojos tikai vasaras sezonai.

Kad būs pirmie starti?

Maijā. Pirmais varētu būt Katārā. Ceru, ka saņemšu ielūgumu. Par tālāko, tad redzēs. Maija beigās būs Rīgas kausi. Ņemot vērā, ka man arī Rīga nedaudz palīdz, tad ir pienākums nostartēt Rīgā. Pērn kauss aizbrauca prom, šogad to nedrīkst pieļaut.

Ja reiz trenējies, tad ir arī kāds mērķis, ko sasniegt šajā sezonā.

Noteikti. Vispirms, lai rezultāts nebūtu sliktāks kā pērn – tātad jāmet 86 – 86,50 m. Ja būs vairāk, skaidrs, ka nebūšu noskumis. Vietu dažādās sacensībās noteiks arī tas, cik tālu metīs konkurenti. Otrs mērķis – būt labākajam Latvijā. Arī Brūns ir nomainījis treneri – sezonai gatavojas pie Ulda Doniņa. Lai vai kā – ir rosīšanās un gads solās būs interesants.

Kā šobrīd vērtē savu situāciju?

Eksistēju. Trenēties varu, paēdis esmu un tālākais jau paša ziņā. Labi sametīšu, materiālā situācija kļūs labāka. Ar tādu domu arī turpinu treniņus, jo jūtu, ka sevi līdz galam vēl neesmu realizējis. Arī Londonā frāze, ka beigšu tika izmesta tāpēc, ka bez naudas nekāda trenēšanās nesanāktu. Tobrīd bija sajūta, ka mani izsvītros no visiem sarakstiem. Ir uzticība un to centīšos attaisnot.

Materiāls publicēts sadarbībā ar Parsportu.lv