Fīrmanis: "Izlase jāvada vietējam trenerim"

Pasaules florbola čempionāts pagājis, taču vēl pēc Latvijas izšķirošās spēles par iekļūšanu ceturtdaļfinālā Florbolazinas.lv sazinājās ar pazīstamo florbola treneri Uldi Fīrmani, lai noskaidrotu viņa domas par izlases sniegumu.

"Visu cieņu puišiem, labāku jau mums nav. Taču par šo čempionātu ir palikušas pamatīgas mieles."

Kas tev likās aplami?

"Mēs taču zinām, kad ir pasaules čempionāts – svarīgākās sacensības šajā sporta veidā. Ir divu gadu cikls starp turnīriem. Nesaprotu kā federācijas prezidents Ilvis Pētersons varēja pateikt, ka pārbaudes spēļu prakses trūkums varētu no defekta pārvērsties par efektu. Ja viņš to tiešām tā domāja, tad laikam ir pirmais cilvēks pasaulē, kas ticēja šādai varbūtībai."

Acīmredzot tu uzskati, ka bija nepieciešamas vairāk pārbaudes spēles?

"Protams, to taču varēja redzēt laukumā, ka spēlētāji nav saspēlējušies. Man jau pirms turnīra bija diezgan liela pārliecība, ka izvirzītos uzdevumus neizdosies izpildīt."

Bet vadošās florbola valstis savus kalendārus saplāno ļoti laicīgi un mēs bieži vien netiekam šīm komandām klāt, jo laikus nevaram nodrošināt finansiālo pusi.

"Uzskatu, ka mums tieši ir jāspēlē pret tādām izlasēm kā Vācija, Slovākija, Polija, Dānija un Norvēģija. Labi, no igauņiem varbūt neko jaunu vairs nevaram paņemt, taču vācieši labi parādīja šajā čempionātā, ka šīs ir mūsu līmeņa komandas, ar kurām ir jāaizvada pārbaudes spēles."

Daudzus pārsteidza Latvijas izvēlētā piesardzīgā taktika spēlē pret Vāciju.

"Kāda taktika? Es vispār nekādu taktiku neredzēju. Ja esi pirmais numurs, protams, vari spēlēt no aizsardzības, taču tas ir jādara aktīvi, nevis 50 minūtes jāgaida, kad pretinieks kļūdīsies. Viņš nekļūdīsies, ja neliksi to darīt. Uzskatu, ka nekāds taktiskais zīmējums šajā spēlē nebija redzams. Katrs spēlēja tā kā to prot."

Uldi, bet čehus taču mēs uzvarējām!

"Mēs čehus apspēlējām, pateicoties spēlētāju entuziasmam, nevis treneru izvēlētajai taktikai. Ļoti liela pašatdeve, cīņas spars."

Vai Latvijas izlasei vispār kādreiz ir bijusi sava spēles taktika?

"Vispārīgi runājot, visi jau spēlē pēc vienāda zīmējuma, atšķiras tikai nianses. Es uzskatu, ka pie mums var braukt treneri no Zviedrijas, Somijas, kaut vai ASV, taču mēs spēlējam savu latviešu florbolu. Mums ir vājāka individuālā tehnika,kaut kur atpaliekam spēles domāšanā, lasīšanā, bet ar fizisko sagatavotību, cīņassparu un azartu mēs varam cīnīties. Tieši tā mēs Vācijā, Cēsīs uzvarējām čehus pasaules U-19 čempionātā, tieši tā mēs Polijā apspēlējām šveiciešus."

Šķiet, ka tu esi pārliecināts, ka izlasi ir jāvada vietējam speciālistam?

"Viennozīmīgi. Turklāt mums ir no kā izvēlēties – Normunds Zvejnieks, Normunds Grunckis, vairāki jaunie, kas pēdējos gados ir sākuši trenēt vietējās komandas. Mēs nekad nespēlēsim kā zviedri vai somi. Zinu ka puikas paši ļoti pārdzīvoja neveiksmi ,bet ko var spēlētāji izdarīt, ja katrā spēlē ir citi spēlētāju virknējumi, treneris meklē variantus, kurus vajadzēja atrast sagatavošanas posmā. Vācu taktisko zīmējumu varēja noteikt jau pēc piecām spēlētām minūtēm, taču vai mēs veicām kādas korekcijas savā spēlē? Piekrītu, ka izlasei vajadzēja jaunas vēsmas, idejas utt., bet vajadzēja atstāt Normundu un to pašu somu pieaicināt par konsultantu."

Bet šis treneris taču vada Zviedrijas Elites līgas klubu?

"Jā,viņš ir augstas klases treneri, tāpēc jau ir Elites līgā. Pirmkārt, šai zviedru komandā ir savākti pietiekami meistarīgi spēlētāji, kuri taisa rezultātu. Šādās komandās galvenais trenera uzdevums ir, lai spēlētāji izpildītu taktiskos zīmējumus ,ievērotu spēles disciplīnu, izvērtēt un salikt spēlētājus pareizos virknējumos. Individuālā tehnika dara savu. Kas attiecas uz izlasi, latviešu treneris noteikti izmaksātu ievērojami lētāk. Tad ietaupīto naudu varētu izmatot daudz lietderīgāk – meklēt iespējas dalību ,tā saucamajos,4 valstu turnīros, organizēt tādus turnīrus Latvijā. Taču mēs izvēlamies ārzemju trenerus un sakām, ka ar otrā ešelona komandām nav jēgas spēlēt."

Nauda tiešām bija ļoti maz, lai varētu sagatavoties labāk.

"Protams, to es nenoliedzu. Taču mēs ar Aināru Zelču pirms pasaules U-19 čempionātiem vienmēr sarunājām 7-8 pārbaudes spēles. Tā pat bija ar Normundu Gruncki lielajā izlasē. Vai tad mums tajā laikā bija vairāk naudas? Varu pateikt kā bija U-19 laikos. Mēs gājām pie vecākiem, runājām ar viņiem, lai katrs iedot pa 50 latiem, lai mēs varētu aizbraukt uz turnīru. Sāpīgākais ir brīdis, kad tribīnēs sēž 30 lieliski puiši, taču mums treneriem ir jānosauc tie 10, kas netiks sastāvā. Jo naudu taču ir maksājuši visi! Tad, protams, ir puņķi un asaras, bet brīdī, kad izvēlētie spēlētāji dodas uz čempionātu, starp pavadītājiem ir 10 puiši, kas mums vēl veiksmi! Šis piemērs nebūtu attiecināms uz pieaugušo izlasēm, bet uz jauniešiem gan ,tas disciplinē. Interesanti, kā gatavosies U-19 ,cik zinu tad treneris no Somijas..."

Materiāls publicēts sadarbībā ar Florbolazinas.lv