Vai Ovečkina likstas reiz beigsies?

Par vienu no šīs sezonas hokeja „spīdekļiem” pavisam droši var saukt Jevgēņiju Malkinu, kuram sezona izvērtās ļoti laba, ja ne pat izcila, turpretī Malkina komandas biedrs Krievijas izlasē Aleksandrs Ovečkins ir nonācis gluži pretējā situācijā.

Malkins šajā sezonā kļuva par rezultatīvāko hokejistu Nacionālajā hokeja līgā (NHL), iegūstot regulārās sezonas vērtīgākā spēlētāja titulu, par ko šaubu īsti nebija nevienam. Vistuvākais konkurents šajā nominācijā bija Stīvens Stemkoss. Tampabejas „Lightning” spēlētājs guva sešdesmit vārtus, kas ir labākais rādītājs kopš 2008.gada, kad 65 vārtus regulārajā sezonā iemeta krievu superzvaigzne Aleksandrs Ovečkins.

Malkins kļuva par rezultatīvāko spēlētāju arī Pasaules čempionātā, kas lielā mērā pielika treknu punktu šaubām par to, kurš tad šajā sezonā ir produktīvākais un labākais hokejists.

Ir novērojama ļoti dīvaina tendence. Par laimi vai diemžēl, bet tas ir noticis tieši ar krievu hokejistiem, un viens no šiem bēdu brāļiem, kam līdzīga tendence novērota no sportiskā viedokļa ir tieši Ovečkins. Starp citu, abi Krievijas hokejisti ir „draftēti” 2004.gadā – Ovečkins ar pirmo numuru, bet Malkins ar otro.

Abi ir izcili spēlētāji – savā pirmajā sezonā NHL abi vidēji guvuši vairāk nekā punktu spēlē, kas priekš pirmgadnieka ir izcils rādītājs. Arī turpmākās sezonas bija labas. Ovečkins trīs sezonas pēc kārtas guva vismaz 50 vārtus katrā, bet Malkins divas reizes sasniedza vismaz 100 gūto punktu robežu.

Kādas likstas skāra šos hokejistus? Tās ir grūti aprakstīt, ja vien tu neesi hokejista psihologs un viņa treneris. Malkina gadījumā vairāk patraucēja traumas un ar iejušanos komandā gāja grūti – pagājušajā sezonā Malkins pirmo reizi karjerā neguva vismaz punktu spēlē, par ko tika daudz diskutēts, un netrūka arī kritikas devas.

Arī Ovečkinam pēdējās divas sezonas nav bijušas diezin cik spožas – saņemtas vairākas diskvalifikācijas par rupjībām, bet galvenais, kur tika saskatīta neveiksmju atslēga, bija Ovečkina iecelšana par Vašingtonas „Capitals” komandas kapteini. Viens ir skaidrs - slogs ir milzīgs, atbildības nasta un pienākumi ir divreiz lielāki, ko krievam, visticamāk, bija ļoti grūti apvienot ar spēlēšanu.

Ovečkins pēc būtības ir ļoti emocionāls spēlētājs, kurš mīl spēlēt ātru un fizisku hokeju. Iespējams, šīs emocijas tiek atstātas ģērbtuvēs, hokeja laukumā tās sāk pietrūkt, kā rezultātā pienesums komandas panākumos no Ovečkina puses samazinās.

To nav nemaz tik grūti nepamanīt – pēc katriem gūtajiem vārtiem krievu superzvaigzne vienmēr izcēlās ar savu emocionālo gūto „golu” svinēšanu, bet kopš brīža, kad kļuva par komandas kapteini, šīs emocijas sāka pieklust. Ja lūkojamies divus gadus senā pagātnē, tad Ovečkins atļāvās slovāku milzi Zdeno Haru vairākas reizes „ielikt” bortā, kas bija novērojams Vankūveras Olimpiskajās spēlēs – likās, ka Ovečkins par milzīgo slovāku hokejistu smejas.

Liekas, ka Ovečkins ir zaudējis arī savas ātruma īpašības, kas bija viens no viņa lielākajiem trumpjiem. 2010.gada Pasaules čempionātā tik sagurušu Ovečkinu nebija redzējis neviens – piecās spēlēs Saša neguva nevienus vārtus, kas bija ļoti liels pārsteigums visiem hokeja lietpratējiem.

Iespējams, šīs divas neveiksmīgās sezonas Ovečkinam liks trenēties vairāk un sasniegt labāku sportisko formu, ar ko spēlētājam šajā sezonā bija gana lielas problēmas. Iespējams, viņš ir zaudējis motivāciju. Arī iepriekš izskanēja spriedelējumi – cik tad ilgi savu spēles stilu spēs piekopt Ovečkins, kad reiz nosēdīsies baterijas? Laikam šis brīdis ir pienācis.

Stāsts ir garš un reizē arī skumjš, taču ir viens „bet” – arī Malkinam iepriekšējās sezonās bija pienākuši grūti brīži, bet šajā sezonā hokejists parādīja izcilu sniegumu. Kāpēc lai to nepaveiktu Ovečkins? Tas nebūs viegls darbiņš, taču „norakstīt” hokejistu 26 gadu vecumā nebūtu prāta darbs, jo tikai šajā vecumā sākās hokejistu „ziedu laiki”, kuri, iespējams, „Capitals” spēlētājam palīdzēs atvērties.

Lai cik dīvaini neliktos, bet Ovečkins ir „atkosts”. Viņš ir spēlētājs, kurš spēlē individuāli. Bez šaubām, Saša var viens pats izšķirt spēles likteni, bet pašlaik pretinieku komandu treneri ir atraduši ļoti labus pretsāpju līdzekļus Ovečkina neitralizēšanai – vienveidīgie uzbrukumi no kreisās malas ar metienu zem aizsega ir atminēti pilnībā. Pretinieku aizsargi uzbrucējam laukumā neļauj elpot, kas ļoti apgrūtina papildināt punktu bagāžu. Protams, šajās divās sezonās, kad Ovečkinam „iedots” nedaudz brīvāks ledus laukums, izdevība netiek palaista garām un tiek gūti pat negaidīti vārti. Tieši tādi, kas viņu iepriekš padarīja par superzvaigzni.