NHL lokauts: laiks, kurā līdzjutēji jūk prātā

Par Ziemeļamerikas hokeju aizmirsis nebija neviens... Tas būtu grēks! Taču dažas Nacionālās Hokeja līgas (NHL) raksturīpašības, kaut daļēji, ir piemirsuši, atļaušos teikt visi. Smiekli, asaras, spriedze un daudz citas cilvēciskas lietas NHL lokauts ir licis pabīdīt malā, taču līgas vērtību tas nemazinās, jo hokeja cienītāji zina – hokejs ir dzimis Kanādā, bet amerikāņi to vien gaida, kad varēs „saplosīt” četras atlikušās Kanādas hokeja komandas, kuras pārstāv NHL.

Šis ir jau ceturtais lokauts pēdējo divdesmit gadu laikā. Ja skatāmies no ziemeļamerikāņu viedokļa, tad viņiem tas ir ļoti neizdevīgi. NHL nav skatītākais sporta veids otrpus okeānam, vēl jo vairāk – skatoties no TV reitingu aspekta, šāda hokeja pauze nenāks par labu. Zaudētāji ir visi – gan komandas un spēlētāji, beidzot ar līgu un tās pārstāvjiem.

Lokauts tika pasludināts septembra vidū. Tas bija brīdis, kad visi spēlētāji sāka gatavoties pirmssezonai. Īpaši tie, kuriem vieta sastāvā nebija simtprocentīgi garantēta. Starp šāda veida spēlētājiem piederēja arī Kaspars Daugaviņš, kurš sportisko formu uzņēma Rīgas dinamiešu treniņnometnē. Jau iepriekš baumoja, ka lokauts visticamāk notiks. Tāpēc daudzi spēlētāji savā dzimtenē piedalījās treniņnometnēs pie citām komandām, lai varētu veiksmīgi uzsākt sezonu Eiropā, pie nosacījuma, ja vien NHL sezona atceļas. Tā arī notika.

Viennozīmīgi Daugaviņš bija ieguvējs, jo sportiskā forma bija uzņemta. Lokauts beidzās, bet Kaspars bija 100% gatavs regulārajai sezonai, nu jau Rīgas „Dinamo” formā. Latviešu hokeja fani Kasparu gaidīja kā potenciālo komandas līderi. Džeks, kurš atgriezies no NHL – viņam tak jābūt komandas līderim, taču Kaspars liktās cerības neattaisnoja. Likumsakarīgi, jo no 3. un 4. maiņas spēlētāja NHL kļūt par komandas līderi ir grūti, jo īpaši tik stiprā līgā kā Kontinentāla Hokeja līga (KHL).

Ne par to ir stāsts. Īstenībā latviešiem Daugaviņu vajadzēja novērtēt. Rodas jautājums - kāpēc? Daudzi uzskatīja, ka NHL vecim ir jābūt komandas līderim ne tikai uz laukuma, bet arī ģērbtuvē. Kasparam ir raksturs, taču viņa laiki, kā komandas līderim vēl pienāks. Daudzi nenovērtē Kaspara izaugsmi, varbūt nemaz nespēj novērtēt. Vai atceraties veco labo Daugaviņu, kas bija vienīgais junioru izlasē, kas spēlēja ar baltām slidām un uzvedās kā īsts zīdainis? Tas bija tikai sākums, kuram vēl nav beigu... Nonākot Ziemeļamerikā, Daugaviņš spēlēja Ontārio Hokeja līgā (OHL), pēc tam Amerikas Hokeja līgā (AHL). OHL ir junioru līga, kurā Kaspars spēlēja atzīstami, beigās izkarojot vietu AHL. Visi domāja, nu tik būs, taču nē. No pieaugušo hokeja AHL Kaspars tika nosūtīts atpakaļ un OHL. Tas bija viņa bērnišķīgās attieksmes dēļ. Puika, kurš tikko beidzis vidusskolu, nonācis otrpus okeānam, nezināja ko darīt. Bet tad pienāca citi laiki... Daugaviņš uzsāka sezonu AHL, nospēlēja visai atzīstami, un vēlāk pirmo reizi tika izsaukts uz NHL komandu Otavas „Senators”, kur aizvadīja tikai vienu spēli. Tikai? Nē, tas jau ir daudz, taču izrādījās, ka ne tik vien Kaspars ir sasniedzis. Kas to būtu domājis, ka mūsu latvietis kanādiešu klubā uzspēlēs kopā vienā maiņā ar Džeisonu Specu un Danielu Alfredsonu? Šis ir stāsts, kura dēļ ir Kaspars jānovērtē. Kaspars no maza puikas ir izaudzis par īstu veci, kuram labākie karjeras gadi vēl tikai priekšā!

Ir zināms, ka 99 dienās NHL tiks aizvadītas 48 spēles. Tas ir skarbi. Var droši teikt, ka cīņa par „play-off” sāksies jau no pirmās spēles. Ir zināms, ka sezona sāksies 19. janvārī, bet diemžēl visu zvaigžņu spēle un „Winter Classic” nenotiks. Šie divi notikumi ir hokeja svētki, lai gan „Ziemas Klasikā” notiek cīņa uz dzīvību un nāvi. Grūti teikt, vai līga sezonas gaitā saskarsies ar kādām grūtībām, no kurām tikt ārā būs sarežģīti, taču pats galvenais ir panākts – NHL sezona ritēs pilnā sparā. Ceram uz to labāko!