Ovečkins kā grimstošs kuģis...

Ir 2013.gads – šī ir Aleksandra Ovečkina astotā sezona Nacionālajā Hokeja līgā (NHL). Pavisam droši var teikt, ka krievu hokejists ir jau pieredzējis NHL špīleris – par to liecina 562 aizvadītās spēles, kurās Saša spējis savākt 683 punktus. Vai nav apbrīnojami?

Apbrīnojami tas ir, bet cik lielā mērā? Ja atceramies 2004. gadu, kad Ovečkinu Wašingtonas „Capitals” izvēlējās ar pirmo numuru, visi domāja nu tik būs. Bija un ir jau arī... Spēlēt jau 17 gadu vecumā Krievijas augstākajā hokeja līgā ir vairāk nekā teicami, taču 18 gadu vecumā Ovečkins Krievijas hokeja līgā spēja iekrāt teju vienu punktu vidēji spēlē. Lūk, tas ir kaut kas!

Ovečkins ienākot NHL spēlēja ļoti azartisku un ātru hokeju. Viņu bija grūti apstādināt, taču ar laiku pretinieku komandu aizsargi Sašu „atkoda”. Ar ko Ovečkins izcēlās ienākot līgā, esot „zaļš gurķis”? Pēc Ovečkina pirmie izvēlētie spēlētāji – Sidnijs Krosbijs, Patriks Keins, Stīvens Stemkoss, Džons Tavaress, Teilors Hols un Raiens Ņūdžents-Hopkinss savā „rūkija” sezonā nav spējuši gūt 50 vārtus, taču Ovečkins to izdarīja pirmajā sezonā. Vēl jo vairāk – Krosbijam tas izdevās tikai piektajā sezonā, taču Stemkoss ir vienīgais šī gadu desmita hokejists, kas spējis gūt vismaz 60 vārtus sezonā (Ovečkins to paveica savā trešajā sezonā). Pārējie pirmie „drafta” numuri 50 gūto vārtu robežu nemaz nav sasnieguši, bet tas citu iemeslu dēļ – lielākoties pārējie spēlētāji ir saspēles vadītāji, kuru galvenais uzdevums nav gūt vārtus, taču Sidnijs Krosbijs ir spilgts piemērs tam, ka centra uzbrucējs varbūt arī daudzpusīgāks.

Līdz ar Ovečkina un Bekstroma ienākšanu Vašingtonas komandā viss strauji mainījās – notika komandas paaudžu maiņa, komanda sāka spēlēt azartiskāku un ātrāku hokeju, līdz ar to arī manāms rezultāts – kopš 2007.gada sezonas Amerikas galvaspilsētas komanda katru gadu iekļuva izslēgšanas spēlēs.

Tagad viss ir mainījies – ja atceramies pirms diviem gadiem, kā Ovečkins spēlēja izslēgšanas spēlēs, tās bija drausmas. Krievam „baterijas” bija nosēdušās līdz galam, un savu ātrumu hokejists nespēja izmantot, tāpēc hokejists tika daudz kritizēts. Kad Ovečkins aizvadīja savu trešo sezonu NHL, Ziemeļamerikas eksperti runāja par to – diez cik ilgi izturēs krievu hokejista „baterijas”? Ļoti ilgi nebija jāgaida, kas bija acīmredzami. Ja līdz 2011. gada sezonai Ovečkins spēja gūt vairāk nekā vienu punktu vidēji spēlē, tad pagājušajā sezonā viss bija gluži pretēji – 78 spēlēs 65 punkti, kas nav slikts rādītājs. Taču šāda mēroga superzvaigznei ir jābūt lielākai rezultativitātei!

Fiziskā kondīcija Ovečkinam sezonas sākumā pieklibojusi jau iepriekšējās divās sezonās. Ja pagājušajā gadā pirmajās desmit spēlēs Ovečkins spēja gūt divas reizes pa diviem vārtiem, tad turpmākās spēlēs ar rezultativitāti Sašam nevisai veicās. Bet sezonas vidusdaļā krievs sportisko formu uzņēma, un sezonas gaitā iekavētos rezultativitātes punktus spēja savākt sezonas turpinājumā. Interesanti – Artūrs Irbe minēja, ka šis būs Ovečkina gads, jo NHL lokauta laikā hokejists spēlēja Kontinentālajā Hokeja līgā (KHL). Pašlaik tā neizskatās, jo ar rezultativitāti Ovečkinam neveicas, taču vērojot spēles var teikt, ka punkti nekur nepaliks. Lai gan šosezon deviņās spēlēs Ovečkins ir iekrājis vien četrus punktus, viņa azartiskums un sportiskā forma liek izdarīt secinājumus – vārtiem vajadzētu „birt”. Arī NHL apskatnieks Dens Rozans min, ka šādi spēlējot punkti agri vai vēlu nāks, taču pašlaik izskatās gluži pretēji. Vakardienas spēle spilgti apliecināja, ka Ovečkins ir formā – „lidoja” pa laukumu kā bulta, bet ripa spītīgi nelidoja vārtos. Spēles gaitā līdz brīdim, kad Ovečkins bija iznācis laukumā 21 reizi, bija paspējis izdarīt jau trīs spēka paņēmienus un metienus. Nav slikti, bet līdz šim brīdim Ovečkins atgādina grimstošu Titāniku, kuram ir varens spēks, taču ūdens vēl smeļas. Laiks rādīs, bet ilgi nav vērts uzkavēties, jo šogad NHL tiks aizvadītas vien 48 spēles...