No Kanādas uz ASV. Tas par Daugaviņu!

Kaspars Daugaviņš vakar vakarā pārcēlās no Otavas „Senators” uz bijušo Mārtiņa Karsuma klubu Bostonas „Bruins”. Starpcitu, tālajā 1992.gadā, bijušais Latvijas hokeja izlases spēlētājs Grigorijs Panteļējevs, savu pirmo spēli Nacionālajā Hokeja līgā (NHL) aizvadīja tieši Masačusetsas vienībā. Arī Pēteris Skudra pabijis „Bruins” ģērbtuvēs...

Kā minēja Daugaviņš, tad hokejista ielikšana veiveros (neaizsargāto spēlētāju sarakstā) bija viņa un aģenta lūgums. Otava arī nekavējoties reaģēja – tas nozīmēja to, ka 24 stundu laikā latvieti varēja paņemt jebkurš NHL klubs, bet, ja tas nenotiktu, tad Daugaviņš koferus vestu atpakaļ uz veco labo Bimheptonas „Senators” bāzi. Jā, no turienes Kasparam ir tikai labākās atmiņās, jo ar šo komandu Amerikas Hokeja līgā (AHL) latvietis izcīnīja Kaldera kausu, bet šoreiz veiveru procesam bija pavisam cita nozīme – Daugaviņš vēlējās pārcelties uz citu NHL klubu, jo sēdēt rezervē Kasparam bija apnicis.

Visi gaidīja, jo 24 stundu robeža bija ap vakardienas plkst. 18.00, taču līdz 16.30 nebija nekādu pazīmju, kas liecinātu par Kaspara pāreju uz citu komandu. Taču beigās viss noritēja, kā Kaspars vēlējās. Manuprāt, latvieti paņēma īstais klubs. Bostona allaž ir piekopusi agresīvu spēles stilu, kas Kasparam varētu nākt tikai par labu. Arī pats Kaspars ir teicis, ka viņam labāk patīk kādu iebuhņīt un ielikt bortā, nevis slidināties apkārt un blisināt acis. Redzēsim...

Kas liecina par Bostonas agresivitāti? Komandā spēlē divi ļoti labi spēka uzbrucēji – Milans Lučičs un Šons Torntons. Otrais gan ir vairāk policists, taču lietas būtību tas nemaina. Arī aizsardzības līnija nav „maigāka” – Zdeno Hara, kurš Raitim Ivanānam salauza vaiga kaulu, Džonijs Boičaks u.c. Bostona ir viena no tām komandām, kura ir tikpat „pretīga” kā Filadelfijas „Flyers”. Patīk spēlēt uz noteikumu robežas, kas pretiniekiem ļoti nepatīk.

Kaspars vairs nevarēs spēlēt ar sev ierasto 23. numuru, kurš Bostonas vienībā jau labu laiku pieder Krisam Kelijam. Tas Daugaviņam būs „jāizcīna”, tāpat kā vieta pamatsastāvā. Lai gan viņš ir centra uzbrucējs, tieši šis varētu būt hokejists, ar kuru Daugaviņam būs jāveido tā sauktā „veselīgā konkurence”. Šeit nav būtiska spēlētāja pozīcija, jo NHL šāda prakse bieži vien tiek aizmirsta.

Pašlaik Bostonas „Bruins” austrumu konferencē atrodas ceturtajā vietā, taču bijušais Daugaviņa klubs ir vienu vietu zemāk. Bez šaubām, ka Daugaviņam būs jāpierod arī pie Bosvašas dzīvesstila, Bostonas karstasinīgajiem faniem, kuri līdzīgi kā Otavā, ir vieno no labākajiem NHL, un citām lietām.

Redzēsim, kā lietas iegrozīsies šogad, jo Bostonas „Bruins” komandai piemīt Sanhosē „Sharks” „sindroms” – komanda ierasti sev regulāro sezonu noslēdz starp piecām labākajām komandām, taču izslēgšanas spēlēs viens liels „čik” sanāk. Protams, neaizmirsīsim, ka 2011.gadā Stenlija kausu ieguva tieši „Bruins” vienība, par vērtīgāko spēlētāju kļūstot Timam Tomasam, kurš šo sezonu izlaiž. Arī pagājušās sezonas izslēgšanas spēles palikušas ļoti labi atmiņā. Bostona pirmajā kārtā septiņu spēļu sērijā piekāpās Vašingtonas „Capitals” vienībai. Par ko tas liecina? Izslēgšanas spēles ir pavisam kas cits. Arī pagājušajā sezonā Losandželosas „Kings” regulārajā sezonā finišēja vien astotajā vietā, taču līdz Stenlija kausa finālam visas komandas sērijā sagrāva ar 4-0 vai 4-1, finālsērijā piesmejot arī Ņūdžersijas „Devils” komandu.

Daugaviņš ir iekāpis vilcienā, kuru apstādināt būs grūti, taču cerēsim, ka mūsējais nebūs pēdējais un reizē arī liekais vagons, kurš pielikts izskata pēc. Nav jēgas spekulēt un izdarīt prognozes, jo Kaspars patiešām ir nonācis vienā no NHL labākajām un sabalansētākajām vienībām. Cerēsim, ka Klods Žuljēns Daugaviņu savā redzeslokā „ierāmēs” treknrakstā.