Pārsteigumi ceļā uz Stenlija kausu. Kas iekļūs finālā?

Renārs Grāvītis · 22.05.2012. 14:00

Ja iepriekšējās sezonās pārsteidza Filadelfijas „Flyers”, Čikāgas „Blackhawks”, Tampabejas „Lightning” un Bostonas „Bruins”, tad 2011. un 2012.gada izslēgšanas spēļu lielākais pārsteigums ir Losandželosas „Kings”.

 

„Flyers” pret „Penguins”

 

Pirmajā izslēgšanas spēļu kārtā intriģējošākais duelis uz ledus norisinājās starp Filadelfijas „Flyers” un Pitsburgas „Penguins”. Abas komandas bija favorītes cīņā par Stenlija kausu, bet pārāka izrādījās Filadelfija, kas sērijas pirmajās trīs spēlēs uzvarēja un kopumā sērijā svinēja panākumu ar 4-2.

 

Lai gan šī gada „Penguins” modelis tika uzskatīts par spēcīgāku nekā 2009.gadā, kad Pitsburga uzvarēja Stenlija kausa izcīņā, „Flyers”, tiesa, ne bez pūlēm, Pensilvānijas komandu „izslēdza” no turpmākās cīņas par prestižo trofeju. Lielākie fani ticēja, ka Pitsburga spēs atspēlēties no nelabvēlīgā sērijas rezultāta 0-3, kā to 2010.gadā spēja paveikt Filadelfijas „Flyers”, no bezcerīga iznākuma sērijā 0-3 izraujoties līdz 4-3 un vēlāk iekļūstot finālā, taču šīs cerības nepiepildījās.

 

„Capitals” pret „Bruins”

 

Pirmajā izslēgšanas spēļu kārtā par pārsteigumu parūpējās gan Vašingtonas „Capitals”, gan Losandželosas „Kings”. Vašingtonieši septiņās spēlēs pieveica pagājušā gada Stenlija kausa ieguvējus Bostonas „Bruins”, kuri arī šajā sezonā bija nopietni pretendenti uz trofeju. Turpretī „Capitals”, atšķirībā no iepriekšējās sezonas, kad tā finišēja pirmajā vietā konferencē, šogad gandrīz neiekļuva „play-off”. Problēmas radās jau sezonas gaitā, kad tika nomainīts ilggadējais komandas treneris Brūss Budro, taču komandas sniegums līdz ar jauna trenera atnākšanu neuzlabojās.

 

„Kings” vs „Canucks”

 

Toties Losandželosas „Kings” ar rezultātu sērijā 4-1 „izslēdza” Vankūveras „Canucks”, kas bija pagājušā gada Stenlija kausa izcīņas finālisti. Jau otro gadu pēc kārtas Kanādas komanda regulāro sezonu noslēdza kā uzvarētāja.

 

Ja iepriekšējā sezonā Vankūvera spēlēja ļoti stabili un galvenie vilcējspēki bija brāļi Sedīni (Daniels bija 2011.gada regulārās sezonas rezultatīvākais spēlētājs), tad šajā sezonā „Canucks” apstādināja „Karaļi”, kas joprojām rāda teicamu sniegumu. Šī panākuma kaldinātājs bija Losandželosas vārtsargs Džonatans Kviks, kas pret Vankūveru aizvadīja vienu „sauso” spēli un tikai divās spēlēs atvairīja mazāk par 95,9% metienu – 90,0% un 92,3%, kas ir izcils rādītājs.

 

„Blues” pret „Sharks”

 

Par vēl vienu pārsteigumu parūpējās arī Sentluisas „Blues”, kas pirmajā kārtā sērijā ar 4-1 uzvarēja Sanhosē „Sharks”, kuras sniegums šajā sezonā bija sliktāks nekā iepriekšējos gados. Kalifornieši līdz šim regulārajā sezonā finišēja pirmajā vai otrajā vietā, bet šajā sezonā komanda regresēja, ieņemot septīto vietu rietumu konferencē.

 

Arī iepriekšējos gados „haizivis” izslēgšanas spēlēs nav rādījušas labu sniegumu, taču šogad tika piedzīvots bezierunu zaudējums, kas izskaidrojams ar šī gada labāko vārtsargu tandēmu pretinieku komandā – Braiens Eliots un Jaroslavs Halāks. Var uzskatīt, ka tieši viņi lika kapitulēt Sanhosē komandai – Eliots aizvadīja savu labāko sezonu karjerā, bet Halāks bija uzdevumu augstumos, lai spētu veiksmīgi aizstāt Eliotu.

 

„Panthers” pret „Devils”

 

Sīva cīņa notika arī starp Floridas „Panthers” un Ņūdžersijas „Devils”. Florida pēc vairāku gadu pārtraukuma iekļuva izslēgšanas spēlēs, arī Ņūdžersija pilnībā aizmirsa 2011.gada neveiksmīgo sezonu un iekļuva Stenlija kausa izcīņā, kurā pārāki gan izrādījās tieši Ņūdžersijas komandas spēlētāji, kas septiņās spēlēs ar sērijas rezultātu 4-3 pieveica „Panthers”.

 

„Rangers” pret „Senators”

 

Ņujorkas „Rangers” un Otavas „Senators” cīņa pierādīja, ka komandas ir līdzvērtīgas. Šī gada Ņujorkas komandas modelis ar treneri Džonu Tortorellu priekšgalā rāda teicamu sniegumu. „Rangers”, lai nonāktu līdz uzvarai, bija nepieciešamas septiņas spēles. Kanādiešu komandas un spēlētāju meistarības līmenis nav tik augsts, kā ņujorkiešiem, bet rādīt līdzvērtīgu sniegumu sērijā „Senators” palīdzēja kanādiešu mentalitāte un vārdos neaprakstāmais fanu atbalsts, kas Kanādas komandām vienmēr bijis ļoti augstā līmenī.

 

Pārējās komandas

 

Arī pārējās komandas rādīja atzīstamu sniegumu, tomēr pārsteigumus nesagādāja – Detroitas „Red Wings” piekāpās Nešvilas „Predators” (sērijā 1-4), bet Fīniksas „Coyotes” pieveica traumu nomocīto Čikāgas „Blackhawks” (4-2).

 

Otrā izslēgšanas spēļu kārta

 

Otrā izslēgšanas spēļu kārta būtiski atšķīrās no pirmās, jo tikai Ņujorkas „Rangers” un Vašingtonas „Capitals” duelī bija vērojama smaga cīņa, kur septiņu spēļu garā sērijā uzvarēja „Rangers”. Turpretim „Kings” turpināja savu uzvaru sēriju un sērijā ar 4-0 uzveica Sentluisas „Blues”, Ņūdžersijas „Devils” pārspēja Filadelfijas „Flyers” ar 4-1, bet Fīniksas „Coyotes” ar 4-1 sērijā lika kapitulēt Nešvilas „Predators”.

 

Losandželosas „Kings”

 

Joprojām, konferences finālā, teicamu sniegumu turpina rādīt Losandželosas „Kings”, kas sērijā pret Fīniksas „Coyotes” ir vadībā ar 3-1. Kalifornieši uzvarēja astoņās spēlēs pēc kārtas un konferences finālā iekļuva pirmo reizi kopš laikiem, kad „Kings” sastāvā spēlēja Veins Greckis.

 

Sezonas beigās radās bažas, ka Losandželosas sniegums izslēgšanas spēlēs varētu būt slikts, jo pēdējās trīs dienās pirms izslēgšanas spēlēm kalifornieši no trešās vietas rietumu konferencē noslīdēja uz astoto, finišējot kā pēdējā komanda Stenlija kausa izcīņā savā konferencē.

 

Arī iepriekšējos gados ir novērota tendence, ka astotajā vietā esošās komandas spēj tikt līdz pat Stenlija kausa finālam. 2006.gada sezonā Edmontonas „Oilers” finišēja astotajā vietā un nonāca līdz spēlei pret pirmajā vietā esošo Detroitas „Red Wings”, kuru kanādieši spēja uzvarēt un pat nokļūt līdz Stenlija kausa finālam, kur tika piedzīvots zaudējums pret Karolīnas „Hurricanes” ar Ēriku Stālu un Rodu Brindamūru priekšgalā.

 

2010.gadā, kad Vašingotnas „Capitals” konferencē izcīnīja uzvaru un sezonas gaitā uzstādīja NHL rekordu gūto vārtu skaita ziņā, komandai pretī stājās astotajā vietā esošā Monreālas „Canadiens”, kas uzvarēja Vašingtonu un aizcīnījās līdz konferences finālam.

 

Interesants ir fakts, ka iepriekšējo divu gadu laikā pirmajās trijās Stenlija kausa izcīņas kārtās komandas mājas spēļu uzvaru skaits bija ap 50% - 2010.gadā pirmajā kārtā 45,8 %, otrajā – 52%, bet trešajā – 66,7%, 2011.gadā – attiecīgi 46,9 %, 47,6 % un 75%. Losandželosas komandai šajā sezonā mājās uzvarēto spēļu procents pirmajās divās kārtās ir iespaidīgs – pirmajā kārtā „Kings” uzvarēja 50% mājas spēļu, bet otrajā kārtā – visas, kas nenoliedzami norāda, ka pret „Kings” „Staples Center” arēnā cīnīties ir grūti.

 

Teorētiski Losandželosas „Kings” un Fīniksas „Coyotes” uzvarētāju noteikt ir gandrīz neiespējami. Svarīgs ir fakts, ka Džonatana Kvika teicamais sniegums varētu ļaut kaliforniešiem iekļūt finālā, kaut gan pretinieku komandas vārtsargs Maiks Smits savstarpējās spēlēs ir ieguvis labāku atvairīto metienu procentu – 93,4 % pret 91%.

 

Arī komandu līderu spēlētāju vidēji gūtie vārti un atdotās piespēles ir vienādā līmenī - „Coyotes” uzbrucēji Rejs Vitnijs un Radims Vrbata ir līderi vidēji gūto punktu ziņā vienā spēlē, attiecīgi – 0,84 un 0,8, tālāk seko „Kings” spēlētājs Anže Kopitars ar 0,73 punktiem. Kopumā Fīniksas komanda rezultativitātes ziņā apsteidz Losandželosu – abu komandu vidējais rādītājs ir attiecīgi 6 un 5,8 punkti.

 

Lai vai kā, bet ne vienmēr spēles likteni spēj izšķirt statistikas rādītāji, ko pierāda arī šī sērija – lai gan rādītāji nedaudz labāki ir Fīniksas komandai, sērijā vadībā ar 3-1 atrodas Losandželosas „Kings”.

 

Ņujorkas „Rangers” pret Ņūdžersijas „Devils”

Ņūdžersijas „Devils” sērijā panākuši izlīdzinājumu – 2-2. Iepriekšējās divās kārtās ņujorkieši katrā sērijā aizvadījuši maksimālo spēļu skaitu – septiņas, un izskatās, ka arī pret „Devils” varētu nākties cīnīties septiņās spēlēs. Tiesa gan, te kā nevēlams blakusefekts jāmin noguruma faktors – pēc trīs kārtām pa septiņām spēlēm katrā fiziskā kondīcija var būt nepietiekama, lai spētu ar pilnu atdevi cīnīties par Stenlija kausu.