LIKTA konferencē publiski paraksta pirmo starpvalstu dokumentu ar elektronisko parakstu

Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) 16. gadskārtējā konferencē vēsturiski parakstīts pirmais starpvalstu e-dokuments – sadarbības memorands starp Latvijas un Igaunijas IKT nozaru asociācijām LIKTA un ITL (Igaunijas Informācijas tehnoloģiju un telekomunikāciju asociācija). Iespēja starpvalstu dokumentus parakstīt neklātienē ir nozīmīgs solis gan valsts pārvaldes institūciju, gan arī biznesa struktūru starpvalstu sadarbības attīstīšanā un tas stimulē vienotā digitālā tirgus veidošanos, uzskata LIKTA prezidente Signe Bāliņa.

LIKTA 16. gadskārtējā konference, kuras pamata vadmotīvs bija "Latvijas loma Eiropas „digitālās kartes” veidošanā, bija veltīta Latvijas Eiropas Savienības (ES) Padomē prezidentūras digitālajām prioritātēm. Konferences īpašais viesis bija Eiropas Komisijas (EK) digitālā vienotā tirgus viceprezidents Andrus Ansips.

Kā konference atklāšanā atzina ekonomikas ministre Dana Reizniece Ozola, iespējas vienotajā digitālajā tirgū ir daudz un vēl joprojām Eiropā nav pilnībā izmantotas – ja tās visas apgūtu, tad kopējais pienesums ekonomikai būtu 260 miljardi eiro. Tāpat viņa aicināja neaizmirst, ka tehnoloģija ir tikai instruments, lai cilvēku dzīvi padarītu labāku – lai iedzīvotājiem būtu mazāk jāapmeklē valsts iestādes, lai bizness varētu attīstīties. Tāpēc vajag ne tikai lepoties ar ieviestām sistēmām, tehnoloģijām vai datu bāzēm, bet arī gādāt, lai tās strādā cilvēku labā, uzsvēra D.Reizniece Ozola.

Savukārt LIKTA prezidente savā uzrunā norādīja uz IT nozares izaugsmi un tās milzīgo potenciālu nākotnē: ”Mēs esam gandarīti, ka par vienu no Latvijas kā ES Padomē prezidējošās valsts prioritātēm būs tieši digitālā joma. Nozarei kopumā nākamajā pusgadā ir priekšā liels darbs, bet tās ir arī ļoti lielas iespējas, ko nedrīkst laist garām, tāpēc aicinu tās maksimāli izmantot”. Tāpat, analizējot nozares kopējos rādītājus, S.Bāliņa akcentēja, ka „mēs katru gadu augam arvien vairāk” - IKT sektora apgrozījums 2013.gadā sasniedza 3,1 miljardus eiro, kopējais produktu un pakalpojumu eksports sasniedza 34% no apgrozījuma, šajā jomā strādā ap 30 tūkst. speciālisti.

Konferencē savu redzējumu par Digitālo vienoto tirgu kā investīciju nākotnē prezentēja EK digitālā vienotā tirgus viceprezidents Andrus Ansips, norādot, ka patlaban digitālā ekonomika aug 7 reizes ātrāk nekā Eiropas ekonomika kopumā. Vienlaikus Eiropā darbojas 28 dažādi digitālie tirgi, kuru likumdošanu nepieciešams harmonizēt, jo faktiski tās ir barjeras uzņēmējdarbībai, un tas ir viņa kā EK digitālā vienotā tirgus viceprezidenta uzdevums. Viņš gan atzina, ka to nevar paveikt uzreiz, tam ir nepieciešams pārdomāts ilgtermiņa risinājums.

Savukārt SIA “Lattelecom” valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis iezīmēja tendences par digitālajiem izaicinājumiem Latvijā un Eiropas Savienībā: “Nākamais pusgads būs ļoti izaicinošs nozarē un valsts pārvaldē, lai īstenotu dzīvē tos mērķus, ko esam sev uzstādījuši. Vienota tiesiskā regulējuma veidošana, pārrobežu e-pārvaldes un e-komercijas attīstība būs svarīgākie izaicinājumi Eiropas Komisijai un digitālā vienotā tirgus viceprezidentam Andrusam Ansipam, lai apgūtu digitālās ekonomikas potenciālu – jaunas investīcijas un darba vietas.” Viņš norādīja, ka tāpat arī būtiski veicināt iedzīvotāju uzticēšanos elektroniskajam formātam – cilvēki internetu lielākoties izmanto vienkāršiem kontaktiem, uzziņām, bet atturas no sarežģītākām darbībām – iesniegumu, pieprasījumu, veidlapu iesniegšanas. „Daudz pārliecinošāk jāvirzās uz konsolidāciju telekomunikāciju tirgus jomā, jo tikai tā Eiropa varēs konkurēt ar ASV un Ķīnu, kur darbojas tikai daži operatori, pretstatā Eiropas sadrumstalotajam tirgum. Šie jautājumi būs arī Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē fokusā, kur liela nozīme ir Latvijas IKT nozares viedoklim un atbalstam,” uzsvēra Juris Gulbis.

Stāstot par uzņēmuma deviņdesmit gadus ilgo pieredzi IKT nozarē, Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) valdes priekšsēdētājs Jānis Bokta atzina: “Ejot uz prezidentūru, ceļa somā mums ir jāņem līdzi arī satura veidošana, jo ar infrastruktūru Latvijā viss ir kārtībā – ir radīti tik daudzi un dažādi informācijas nodošanas kanāli, ka tos nav tik viegli pilnībā nojaukt un te es ārējos draudus nesaskatu. Savukārt, runājot par sabiedrības informēšanas kanāliem, jāuzsver, ka svarīgs ir arī saturs, ko pa šiem kanāliem mēs nododam”.

Konferences ietvaros ar elektronisko parakstu tika parakstīts Latvijas un Igaunijas vadošo IKT nozares uzņēmumu asociāciju (LIKTA un ITL) sadarbības memorands – šī ir pirmā reize, kad kāds starpvalstu sadarbības dokuments tiek publiski parakstīts šāda veidā. “Šis ir nozīmīgs solis starpvalstu e-sadarbības virzienā, kas sasaucas ar vienotā digitālā tirgus koncepciju. Tas paver plašas sadarbības iespējas gan valstiskā, gan arī privātajā sektorā, kas tādējādi stimulē vienotā digitālā tirgus veidošanos”, pēc dokumenta parakstīšanas uzsvēra S.Bāliņa. Savukārt ITL prezidente Anneli Heinsoo norādīja, ka līguma parakstīšana parāda dzīvē, ka starpvalstu e-sadarbība ir pieejama un īstenojama gan valsts iestāžu, gan arī biznesa struktūru starpā.

Abu nozares asociāciju noslēgtais līgums paredz pārrobežu sadarbību vienotā digitālā tirgus izveidē un pārrobežu e-pakalpojumu īstenošanā, popularizēt elektroniskā paraksta un e-dokumentu lietošanu, kā arī sadarbību citās jomās.

“Pirms pāris dienām LVRTC publicēja jaunu eParakstītāja 3.0 versiju, ar kuras palīdzību tika veikta šī dokumenta elektroniska parakstīšana. Parakstītais memorands ir vēsturiski pirmais starpvalstu dokuments, kas parakstīts elektroniski. Šis ir pirmais solis uz vienotu Baltijas elektronisko dokumentu vidi. Tas īpaši atvieglos dzīvi tiem uzņēmējiem, kas darbojas visās trīs Baltijas valstīs, un LVRTC ir viens no tiem, jo arī mēs esam parakstījuši savu pirmo starptautisko komerclīgumu” stāsta eParaksta nodrošinātāja LVRTC valdes priekšsēdētājs Jānis Bokta.

Konferences otrajā daļa notika diskusija par digitālās pārvaldības attīstību. Latvijas prezidentūras ES Padomē sekretariāta pārstāvis Pēteris Veits, stāstot par Latvijas ES prezidentūras digitālā prioritātēm: „iesaistīšanās, izaugsme un ilgtspēja”, norādīja, ka 2015.gadā tiks pārskatīta digitālās politikas attīstība un jau patlaban šī tēma kļūst arvien politiskāka dalībvalstīs. „Šis ir prāta vētru laiks, un šī ir Latvijas iespēja parādīt, ko mēs spējam, lai īstenotu savus mērķus”, norādīja P. Veits.

Savukārt „Swedbank” Baltijas klientu apkalpošanas kanālu kompetences centra vadītājs Ģirts Bērziņš norādīja uz sadarbības nepieciešamību, lai Latvijas IKT industrija sadarbībā ar valsts pārvaldes institūcijām spētu noteikt Eiropas digitālo dienaskārtību. „Tiešsaistes laikmetu ir nomainījis iesaistes laikmets. Nākotne IKT piederēs tiem, kas pratīs iesaistīt sava pakalpojuma lietotāju un kalpos tā ērtībai. Karojošas konkurences laiks IKT ir beidzies, kas to nav atskārtis, riskē kļūt par mamutu. Nākotne pieder skudrām, kas sadarbojas”, norādīja Ģ.Bērziņš.

Trešā konferences daļa bija veltīta drošībai digitālajā vidē. Tajā Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Sārts akcentēja, ka kiberdrošība ir būtiska valsts aizsardzības sistēmas sastāvdaļa, kurai nākotnē ir jāpievērš arvien vairāk uzmanības. Viņš norādīja, ka kiberuzbrukumi ir raksturīgi ar to, ka gandrīz vienmēr var atrast veidu, kā ievainot mērķi, tāpēc vienlīdz svarīgi gan mazām, gan lielām kompānijām ir pārbaudīt savas sistēmas, lai šādu iespēju minimizētu. Viņš uzsvēra, ka Eiropā Latviju patlaban uztver kā valsti, kurā ir augsti attīstīta digitālā infrastruktūra un kopumā ir radīts labs iespaids, tāpēc patlaban ir svarīgi mūsu pašu augsti uzlikto latiņu noturēt vajadzīgajā līmenī, jo Eiropas sadarbības partneru cerības uz Latvijas veikumu prezidentūras laikā ir augstas.