Iemesli pārejai uz mākoni

IT speciālisti vērš uzmanību jaunajai tendencei pārvietot uzņēmumu datus uz mākoņkrātuvi. Tomēr noteikta skepse par šīs tehnoloģijas priekšrocību un drošību joprojām pastāv. Kā var iedrošināt uzņēmumus, kuri joprojām šaubas savā izvēlē, pāriet uz mākoņdatošanu?

“Uzņēmumi aizstāj savus datu centrus ar mākoņdatošanas pakalpojumiem dažādu iemeslu dēļ, ieskaitot svarīgāko iemeslu — izmaksu samazinājumu. Mākoņdatošanas pakalpojumi ir īpaši piemēroti uzņēmumiem, kuriem ir būtiska konkurētspējas uzlabošana,” saka Baltimax Project produktu vadītājs Deividas Švėgžda.

Auditēšanas un konsultēšanas uzņēmuma KPMG veiktā aptauja liecina, ka 70 procenti aptaujāto uzskata izmaksu samazinājumu par pamata iemeslu, kāpēc pārvietot datus uz mākoni. Mākoņdatošana kļuvusi pieejama ne tikai lielajiem, bet arī mazajiem uzņēmumiem.

Vēl viens šīs pārejas aspekts — uzņēmumu IT sistēmas ar attālo vadību, tostarp mākoņdatošana. Kā apgalvo Deividas Švėgžda, ja uzņēmumu darbiniekiem nav pieejamas iespējas, kā ērti kopīgot vai koplietot datus ar kolēģiem un partneriem ārpus uzņēmuma, darbinieki atradīs veidus, kā apiet uzņēmumu politiku. Darbinieki izmanto personiskos kontus pakalpojumā Dropbox, Google disks un Microsoft OneDrive. “Šāda parādība var negatīvi ietekmēt uzņēmumu, jo tas nepārvalda darbinieku mākoņkontus un nezina, kurš drīkst piekļūt uzņēmuma datiem,” turpina Deividas Švėgžda.

Uzņēmumi, kuri joprojām neizmanto mākoņdatošanu, iespējams, neuzticas tās drošībai. Tomēr, kā piezīmē IT speciālisti, pastāv noteikti risinājumi, kas atļauj izmantot publisko mākoņa infrastruktūru kā privāto. Piemēram, ASV Centrālā izlūkošanas pārvalde jeb CIP (CIA — US Central Intelligence Agency) glabā datus privātajā mākonī, kas darbojas Amazon tīmekļa pakalpojumos (AWS — Amazon Web Services). “CIP uzticas publiskajai infrastruktūrai, un tas norāda, ka tai var uzticēties arī citi uzņēmumi,” saka Deividas Švėgžda.

Turklāt uzņēmumi var uzlabot datu drošību mākonī, izmantojot Druva mākoņrisinājumu inSync Share, kas ir izstrādāts, lai veidotu uz mākoni pārvietojamus datu dublējumus, izmantojot divfaktoru šifrēšanu AWS infrastruktūrā. Jāpievērš uzmanība, ka nedz Druva, nedz AWS nevar piekļūt šifrēšanas atslēgai un tādējādi skatīt datu dublējumus.

Kā norāda Deividas Švėgžda, laiku pa laikam ikviens uzņēmums saskaras ar datu lietojuma pārslodzi. Lai novērstu šo problēmu, uzņēmumiem būtu jāiegādājas serveri, kuri darbojoties apmierinātu šo pieprasījumu. “Tomēr šajā gadījumā aprīkojums lielāko daļu laika netiktu darbināts, kas nozīmētu nevajadzīgu ieguldījumu,” piebilst Deividas Švėgžda. “Mākoņdatošana nodrošina elastīgumu, kas ļauj palielināt vai samazināt krātuves lielumu. Šīs tehnoloģijas funkcionālās iespējas ir svarīgas, jo uzņēmumi maksā tikai par to, ko izlieto. Finanšu jomā mākoņdatošana nodrošina būtisku priekšrocību.”

Turklāt, kā piezīmē Deividas Švėgžda, uzņēmumos, kuros tiek izmantoti pašu datu centri, ir jāiedala laiks un resursi, lai risinātu problēmas saistībā ar serveru infrastruktūru, ko veido dažādu ražotāju tehnoloģijas un aprīkojums. Tehnoloģiju un aprīkojuma jaunināšana un integrēšana ir diezgan sarežģītas. Turklāt tām ir nepieciešamas lielas izmaksas.

Uzņēmumos, kuros netiek izmantoti pašu serveri, IT speciālistiem nav jāiedala laiks serveru uzturēšanai. Tā vietā speciālisti var izstrādāt jaunus pakalpojumus, kas paredzēti lietotājiem un klientiem.

Saskaņā ar vienoto viedokli, ko pauž speciālisti lielākajos analītiķu uzņēmumos, piemēram, Gartner, IDC, KPMG un Forrester, mākoņdatošana kļūst par dominējošo tehnoloģiju, un tāpēc uzņēmumiem mākoņa lietošana būtu jāiekļauj savos efektivitātes uzlabošanas plānos.