Kādas izmaiņas kopš 90.gadiem piedzīvojuši apdrošināti autovadītāji?

Kopš neatkarības atjaunošanas autobraukšana un ar to saistītās jomas Latvijā ir piedzīvojušas nozīmīgu evolūciju – braucēji kļuvuši atbildīgāki, attīstījusies braukšanas kultūra, un no likuma viedokļa nozare kļuvusi sakārtotāka. Pēc Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) datiem, satiksmes intensitāte, salīdzinot 2000. un 2011.gadu, ir pieaugusi par 66%, bet negadījumu skaits, salīdzinot 2004. un 2011.gadu, samazinājies par 28%. Tāpat tagad daudz vieglāk ir atrisināt strīdīgas situācijas saistībā ar zaudējumu atlīdzināšanu. Ja pagājušā gadsimta 90.gados pastāvēja divas iespējas - tiesa vai labākajā gadījumā šoferīšu savstarpēja vienošanās, tad tagad strīdus par zaudējumu atlīdzināšanu risina un sedz apdrošināšana, kas arī, rūpējoties par klientu ērtībām, laika gaitā piedzīvojusi modernizāciju. 

Pirmais nopietnais solis jomas sakārtošanā tika sperts 1997.gada 1.septembrī, kad Latvijā tika ieviesta OCTA apdrošināšana. Līdz tam autovadītāji pēc negadījuma bija spiesti paļauties uz saviem spēkiem un sarunu vadīšanas prasmēm.

Kā norāda BALTA transporta apdrošināšanas eksperts Krišjānis Caune, visi vismaz kādreiz ir dzirdējuši kādu no anekdotēm par zapiņu, kurš ietriecies lepnā mersī. Ja agrāk šāda situācija lētā auto īpašniekam nozīmēja bargu spriedumu maksāt neiespējamas summas par luksus mašīnas remontu, tad pašlaik arī lētāku auto īpašnieki ir pasargāti no šādiem zaudējumiem, iegādājoties OCTA, kas minētajā situācijā būtu palīdzējusi segt izmaksas par lepnā auto remontu.

Turklāt kopš 2012.gada 1.jūnija līdz ar pēdējām izmaiņām OCTA likumā atlīdzību limiti ir palielināti - tagad vainīgā atbildība ir noteikta līdz pieciem miljoniem eiro par personai nodarītajiem zaudējumiem, savukārt mantai, tajā skaitā transportlīdzeklim nodarīto zaudējumu limits ir viens miljons eiro.

Pēc CSDD datiem, 2004.gadā tika reģistrēti 48 912 negadījumi, bet 2011.gadā – 35 181 negadījums, kas nozīmē 28% samazinājumu šajā laika periodā. Šis pozitīvais faktors norāda, ka autovadītāji ir kļuvuši atbildīgāki un uzmanīgāki ceļu satiksmes dalībnieki. Tāpat, lai risinātu nelaimes situācijas un atvieglotu autovadītāju rūpes, arī apdrošinātāji laika gaitā kļuvuši daudz pieejamāki un attīstījuši savu sadarbību ar klientiem, lai formalitāšu kārtošana būtu vieglāka un vienkāršāka.

Patlaban, ja ceļu satiksmes negadījumā ir iesaistīti divi transportlīdzekļi un tie pēc sadursmes saskaņā ar ceļu satiksmes noteikumiem var turpināt braucienu un negadījumā nav cietuši cilvēki, tad viss, kas autovadītājam ir jāizdara, ir jāaizpilda saskaņotais paziņojums. Mūsdienās šādā situācijā pietiek tikai ar vienu telefona zvanu, lai pieteiktu negadījumu. Tāpat cietušajam palīdz OCTA, kas nodrošina atlīdzību pie sava apdrošinātāja, ko pērnajā gadā ieviesa BALTA un citi apdrošinātāji.

„Laika gaitā autovadītājiem izstrādātie apdrošināšanas piedāvājumi ne tikai kļuvuši pieejamāki un ērtāki, bet arī pielāgoti autobraucēju dinamiskajam dzīves ritmam. Ja deviņdesmito gadu sākumā auto apdrošināšana Latvijā bija pilnīgi sveša un neviens nevarēja iedomāties, ka negadījumus iespējams risināt citādi kā vien ar sarunāšanu, tiesu vai smagākajos gadījumos pat ar ne pārāk legālām metodēm, tad tagad gandrīz visu palīdz atrisināt viens telefona zvans apdrošinātājam.

Arī vēl pavisam nesen cietušie autovadītāji bija spiesti tērēt savus spēkus, lai panāktu zaudējumu atlīdzināšanu no vainīgā apdrošinātāja, taču tagad līdz ar atlīdzības pie sava apdrošinātāja ieviešanu par sarežģītajām regresa prasībām parūpējas cietušā apdrošinātājs. Tāpat pašlaik KASKO jau varam dēvēt par populārāko brīvprātīgās apdrošināšanas produktu,” skaidro BALTA transporta apdrošināšanas eksperts Krišjānis Caune.

Līdz ar Latvijas autobraucēju kultūras maiņu, kuru atsevišķi eksperti vēl gan atzīst par gana zemu, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, mainījušās arī šoferu vēlmes attiecībā uz jauniem auto. Latvijas Pilnvaroto autotirgotāju asociācijas dati liecina, ka 2000.gadā pilnīgi jaunu reģistrēto vieglo auto skaits sasniedza aptuveni 7 300 spēkratu, bet 2012.gadā – 13 000. Tas nozīmē, ka pilnīgi jaunu vieglo auto īpatsvara pieaugums sasniedzis 44% apmēru.

Būtiski mainījusies arī šoferīšu gaume attiecībā uz jauniem auto – ja, piemēram, 2000.gadā piektā iecienītākā jaunā automašīnas marka valstī bija “VAZ”, tad pašlaik pieciniekam tā nav ne tuvu. Pašlaik, pēc Latvijas Pilnvaroto autotirgotāju asociācijas datiem, 2012.gada iekārotākās jaunās automašīnas bijušas „Volkswagen”, „Toyota” un „Peugeot”.