Kā atpazīt drošu un licencētu online kazino? (8)
22:1010 lietas, kas ikvienam jāzina par tiešsaistes kazino (3)
11:22Kā izvēlēties labāko tiešsaistes kazino? (4)
16:55Latviešu tauta nespēj izdzīvot, bet Viņķele saņem 69 tūkstošus eiro gadā (5)
11:14Attālinātie darījumi - uzņēmēji pielāgojas ārkārtas situācijai (1)
Pagājušā gada nogalē Latvijā bija neierasti silti laika apstākļi, kas līdz ar atkusni kausēja ne tikai sniegu, bet arī nekvalitatīvu ceļu segumu, ļaujot veidoties bedrēm. Ja citus gadus šoferīši ar pirmajiem atkušņiem parasti sastapās martā, tad tagad šī tendence vērojama jau gadu mijā, ko izjuta arī apdrošinātāji - Latvijā lielākā apdrošināšanas sabiedrība BALTA no Ziemassvētkiem līdz šā gada sākumam saņēmusi vairāk nekā desmit pieteikumus, kur kā negadījuma iemesls minēts nekvalitatīvs ceļa segums un bedres, īpaši Rīgā. Savukārt vidējā zaudējumu atlīdzība par transportlīdzekļa bojājumu bedres dēļ ir apmēram 200 latu.
BALTA atlīdzību centra novērojumi liecina, ka pēdējās pērnā gada dienās kopš Ziemassvētkiem un šī gada sākumā līdz ar atkusni zvanu centrs ir saņēmis vairāk nekā desmit pieteikumus no autovadītājiem, kuri cietuši negadījumos saistībā ar nekvalitatīvu ceļa segumu vai bedrēm. Lielākoties šoferīši minējuši, ka bojātas auto riepas un diski. Visbiežāk spēkratu īpašnieki cietuši negadījumos Rīgā (Čiekurkalnā, Ropažu un Kalnciema ielā, uz Salu tilta), retāk – reģionu pilsētās un atsevišķos autoceļu posmos.
„Patlaban pirmajās darba dienās pēc gadu mijas no autovadītājiem tiek prasīta papildu piesardzība un uzmanība, jo līdz ar intensīvākas satiksmes atsākšanos uz ceļiem arvien vairāk parādījušas bedres. Ņemot vērā prognozes, līdzīgi laika apstākļi saglabāsies vēl vismaz vairākas dienas, kam sekos aukstuma periods, tāpēc ar šīm pašām problēmām autovadītāji saskarsies arī pavasarī, kas visticamāk palielinās gan negadījumu skaitu, gan arī atsauksies uz apdrošinātāju izmaksāto atlīdzību apjomu,” skaidro BALTA atlīdzību direktors Ingus Savickis.
Pērnā gadā martā BALTA izmaksātās rekordatlīdzības apjoms par nekvalitatīva ceļa seguma izraisītiem bojājumiem sasniedza 2500 latu, kad transporta līdzeklim, iebraucot bedrē, tika bojāts priekšējais bamperis, lukturi un radiators. Savukārt kopumā pērnajā gadā par bedru izraisītiem negadījumiem izmaksāti 43 355 lati. Tāpat ir rezervēti vairāk nekā 5700 latu, kas paredzēti apmaksai par pērnajā gadā notikušajiem negadījumiem, kas šobrīd vēl atrodas zaudējumu atlīdzināšanas procesā. Vidējie zaudējumi, kas rodas spēkrata īpašniekam, iebraucot bedrē, ir 200 latu, taču luksusa klases automašīnām šāds nelaimes gadījums var izmaksāt pat vairākus tūkstošus latu.
Arī pērnā gada oktobrī pēc pirmā piedzīvotā sniega, kas nokusa līdz ar temperatūras paaugstināšanos, BALTA pieauga to pieteikumu skaits, kas iesniegti par nekvalitatīvu ceļu segumu un bedru radītajiem bojājumiem transportlīdzeklim. Šādu pieteikumu skaits, salīdzinot ar pērnā septembri, palielinājās četras reizes.
Informācija par lielveikalu čekiem uzradusies ar lielu nokavējumu - iepriekš tika ziņots, ka čeku loterijā visi čeki piedalās vienlīdz godīgā, taisnīgā izlozē un ka laimētājus godīgi noteiks neatkarīga datorsistēma pēc nejaušības principa.
Reaģējot uz tirgus apstākļiem un ārkārtas situāciju valstī saistībā ar vīrusa Covid-19 izplatību, notiekošajam maksimāli cenšas reaģēt un pielāgoties uzņēmēji. Lai neapturētu ikdienas darījumus, “Latvijas hipotēka” šobrīd plāno strādāt attālinātā režīmā, un kā jaunumu savā darbībā ieviesis pilnīgi attālinātu kreditēšanas veidu, kas ļauj klientam saņemt aizdevumu pret ķīlu, neizejot no mājas.
LED gaismekļu ražotāja “Vizulo” apgrozījums 2017. gadā bijis 5,6 miljonus eiro, kas, salīdzinot ar 2016. gadu, ir pieaudzis vairāk nekā divas reizes, bet uzņēmuma eksporta apjomi veidojuši 85% no apgrozījuma, sasniedzot 4,8 miljonus eiro. Iecavas novadā bāzētajā ražotnē izgatavoti teju uz pusi vairāk gaismekļu nekā pērn – attiecīgi 32,4 tūkstoši un 16,5 tūkstoši 2016. gadā.
Praktiski padomi lasītājiem, kā spēlēt un kā laimēt.
Divi žurnālisti (Robs Hornstra un Arnolds Van Brugens) pavadījuši Sočos un Ziemeļkaukāzā piecus gadus, dokumentējot šī gada Olimpiskā reģiona ikdienas dzīvi no 2009. līdz 2013. gadam. Fotogrāfijas atspoguļo Sočus kā „bīstamu subtropu konflikta zonu”, kuru publiska izrādīšana Maskavā tika aizliegta, ziņo britu tabloīdi.