Kā atpazīt drošu un licencētu online kazino? (8)
22:1010 lietas, kas ikvienam jāzina par tiešsaistes kazino (3)
11:22Kā izvēlēties labāko tiešsaistes kazino? (4)
16:55Latviešu tauta nespēj izdzīvot, bet Viņķele saņem 69 tūkstošus eiro gadā (5)
11:14Attālinātie darījumi - uzņēmēji pielāgojas ārkārtas situācijai (1)
Vairums Latvijas iedzīvotāju (84%) uzskata, ka valsts amatpersonu uzpirkšana ir izplatītākā parādība uzņēmumu savstarpējo attiecību kārtošanā jeb reiderisma gadījumos, savukārt policijas darbam uzticas vien 30%, bet prokuratūras un tiesu darbam vēl mazāk – attiecīgi 19% un 18%, liecina “SKDS” veiktā aptauja. Tāpēc, lai veicinātu reiderisma problēmu apzināšanu, analīzi un izpratni, biedrība “Stratēģiskās pētniecības un vadības centrs” sadarbībā ar augstskolām izsludina zinātniski pētniecisko darbu konkursu studentiem “Reideri nāk!”
“Jau vairākus pēdējos gadus tiek runāts par reiderismu jeb uzņēmuma un tam piederošās mantas nozagšanu uzņēmuma īpašniekam. Daudzos gadījumos, protams, arī paši cietušie nav eņģeļi, tāpēc viņu saucieni pēc palīdzības nemaz netiek uztverti nopietni. Taču šī situācija biznesa vidē kopumā arvien vairāk stiprina visatļautības metodes. Arī likumdevēja un juristu vides līdzšinējie vingrinājumi situācijas uzlabošanā nereti bijušas vien skaistas, bet tikai kosmētiskas špakteles. Tās situāciju pēc būtības nav mainījušas, tikai likušas dažādot reideru paņēmienus, līdzšinējās juridiskās metodes papildinot gan ar ekonomiskām, gan komunikācijas metodēm. Tā turpinot mēs jau tuvākā laikā varam nonākt pie tā, ka līdzīgi kā bērniem sākumskolā māca satiksmes noteikumus, tā vidusskolas vai augstskolas kursā nāksies mācīt reiderisma mācību,” stāsta biedrības “Stratēģiskās pētniecības un vadības centrs” (SPVC) valdes priekšsēdētājs un Latvijas Universitātes profesors, Dr.oec.Andris Deniņš.
Tāpēc, lai veicinātu reiderisma problēmu apzināšanu, analīzi un izpratni par reiderisma shēmu dažādajiem izpausmes veidiem, jo īpaši jauno uzņēmējdarbības speciālistu un viņu profesionālo konsultantu auditorijās, biedrība “Stratēģiskās pētniecības un vadības centrs” sadarbībā ar augstskolām izsludina zinātniski pētniecisko darbu konkursu studentiem “Reideri nāk!” Ar konkursa nolikumu var iepazīties biedrības konkursa vietnē https://www.facebook.com/reiderinak/?fref=ts Konkursam var pieteikties līdz 5.aprīlim, un konkursa galvenā balva ir dāvanu karte lidojumiem ar aviokompāniju “AirBaltic” 1000 eiro vērtībā.
Studenti darbus var iesniegt 11 virzienos, piemēram, reiderisma faktors valsts tēla un investīciju vides kontekstā, šķīrējtiesu un maksātnespējas procesu aspekti reiderisma shēmās, dokumentu viltojumi un policijas, prokuratūras un tiesu kapacitāte reiderisma izskaušanā, Valsts kancelejas, mediju, Uzņēmumu reģistra un Valsts ieņēmumu dienesta loma reiderisma shēmās, kā arī pēdējo gadu skaļāko lietu gadījumu studijas (case study).
“Ja paskatāmies pēdējo gadu skaļākās ar reiderisma vārdu saistītās lietas mediju telpā, piemēram, “NP Foods”, “Winergy”, “Royal Square Hotel & Suites” jeb tā saucamā “Gulami lieta”, tad par pēdējo var teikt, ka tā ir “visinteresantākā”, jo lietas izmeklēšanas lēmumi Latvijā ir pretrunā ar ārpus Latvijas jurisdikcijas esošajiem tiesu spriedumiem. Un arī Valsts kancelejas rīcība visās trijās lietās ir kardināli atšķirīga. Tās ir mūsdienu reālās ekonomikas tēmas un mūsdienu reālās uzņēmējdarbības paņēmieni, kas jāpēta, turklāt ne tikai topošajiem juristiem juridisko shēmu veidošanai, bet arī ekonomistiem, uzņēmējdarbības speciālistiem, politikas un komunikācijas veidotājiem,” stāsta A.Deniņš.
Saskaņā ar SKDS veikto aptauju, aptuveni trešdaļa – 34% – Latvijas iedzīvotāju domā, ka reiderisms ir izplatīta parādība Latvijā. Savukārt, vaicāti par konkrētiem darbībām, ko visbiežāk izmanto reideri savu mērķu realizācijā, aptaujātie respondenti norāda uz vēl lielāku izplatību: 36% respondenti atzīst, ka Latvijas biznesa vidē izplatīta parādība ir uzņēmumu prettiesiska pārņemšana, 55% par izplatītu parādību uzskata nepamatotu prasību celšana tiesā, 63% - darboties spējīgu uzņēmumu novešanu līdz maksātnespējai, kamēr lielākā daļa – 84% norāda uz nepieciešamību uzpirkt atbildīgās valsts amatpersonas.
Tajā pašā laikā sabiedrības uzticība reiderismā iesaistītajām atbildīgajām iestādēm ir ļoti zema – tam, ka policija kalpo sabiedrības interesēm un savus pienākumus pilda labi, tic 30%, prokuratūras darbam uzticas 19% iedzīvotāju, bet tiesai – 18%.
“Dati ir satraucoši. Sabiedrībā prevalē uzskats, ka, lai kādu reiderētu vai tieši pretēji – justos drošs, ka, “lai mani nereiderē”, nepieciešams uzpirkt amatpersonas. Savukārt tiesībsargājošajām iestādēm – policijai, prokuratūrai un tiesai, ticība ir katastrofāli zema. Šī tendence ir satraucoša, jo norāda, ka agrākos bandītus – reketierus ir nomainījuši reideri, kuri savas bandītiskās darbības veic ar krietni rafinētākām zagšanas, izspiešanas un iebiedēšanas metodēm,” stāsta A.Deniņš.
SKDS aptauja notika 2016.gada janvārī – februārī, un tajā piedalījās 1005 Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 74 gadiem visā Latvijā.
Informācija par lielveikalu čekiem uzradusies ar lielu nokavējumu - iepriekš tika ziņots, ka čeku loterijā visi čeki piedalās vienlīdz godīgā, taisnīgā izlozē un ka laimētājus godīgi noteiks neatkarīga datorsistēma pēc nejaušības principa.
Reaģējot uz tirgus apstākļiem un ārkārtas situāciju valstī saistībā ar vīrusa Covid-19 izplatību, notiekošajam maksimāli cenšas reaģēt un pielāgoties uzņēmēji. Lai neapturētu ikdienas darījumus, “Latvijas hipotēka” šobrīd plāno strādāt attālinātā režīmā, un kā jaunumu savā darbībā ieviesis pilnīgi attālinātu kreditēšanas veidu, kas ļauj klientam saņemt aizdevumu pret ķīlu, neizejot no mājas.
LED gaismekļu ražotāja “Vizulo” apgrozījums 2017. gadā bijis 5,6 miljonus eiro, kas, salīdzinot ar 2016. gadu, ir pieaudzis vairāk nekā divas reizes, bet uzņēmuma eksporta apjomi veidojuši 85% no apgrozījuma, sasniedzot 4,8 miljonus eiro. Iecavas novadā bāzētajā ražotnē izgatavoti teju uz pusi vairāk gaismekļu nekā pērn – attiecīgi 32,4 tūkstoši un 16,5 tūkstoši 2016. gadā.
Praktiski padomi lasītājiem, kā spēlēt un kā laimēt.
Divi žurnālisti (Robs Hornstra un Arnolds Van Brugens) pavadījuši Sočos un Ziemeļkaukāzā piecus gadus, dokumentējot šī gada Olimpiskā reģiona ikdienas dzīvi no 2009. līdz 2013. gadam. Fotogrāfijas atspoguļo Sočus kā „bīstamu subtropu konflikta zonu”, kuru publiska izrādīšana Maskavā tika aizliegta, ziņo britu tabloīdi.