10 lietas, kas ikvienam jāzina par tiešsaistes kazino (2)
11:22Kā izvēlēties labāko tiešsaistes kazino? (3)
16:55Latviešu tauta nespēj izdzīvot, bet Viņķele saņem 69 tūkstošus eiro gadā (4)
11:14Attālinātie darījumi - uzņēmēji pielāgojas ārkārtas situācijai
16:316 veidi, kā ātri iekrāt naudu (12)
Laikam nav uz pasaules gaudulīgāku „daiļdarbu” par malā nostumtu politiķu vaimanām – vai tā būtu žēla īdēšana, kā tie nelietīgie politkonkurenti visu zinošos un varošos korifejus apspēlējuši varas dambretē vai agonijas gārdziens, kas spiež komiskus purkšķus laukā pa visām atverēm.
Sacerējums, kuru šonedēļ masās palaidis „Saskaņas centra” (SC) Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Valērijs Agešins, aicinot jau apsvērt arī šī parlamenta atlaišanas iespējas, tiešām ir tā vērts, lai vismaz dažus domu graudus papētītu mazliet sīkāk. Vēl jo vairāk tādēļ, ka šis politiskais spēks ne tuvu nevar pretendēt uz absolūto valdīšanas etalonu, un ne jau mandāta, bet, kā brīžiem šķiet, veselā saprāta trūkuma dēļ. Kas lieku reizi apliecina, ka svešā acī skaida šķiet lielāka nekā baļķis savējā.
„SC, kurš pārliecinoši ieguva pirmo vietu vēlēšanās, tika atstumts no valsts pārvaldes. Rezultātā pie stūres palika tie paši personāži, kas nozaga mūsu vēlētājiem uzvaru. Personāži, kurus tauta pagājušajā gadā tika atlaidusi.”, vaimanā deputāts. Te der paskatīties un paskaitīt precīzāk.
Pirmkārt, šo uzvarētāju no valsts pārvaldes neatstūma. „Saskanīgo” principiālā nostāja, ka Latvijā „okupācija nav bijusi”, partneriem nebija pieņemama, un tas arī zināmā mērā noteica iznākumu, lai kādas būtu variācijas un mēģinājumi laipot ap „neesošo okupantu” tēmu. Ja par nokļūšanu koalīcijā un savu prasmju (ja vien tādas ir, protams) parādīšanu svarīgāk ir āža ietiepībā apstrīdēt vispārzināmas lietas un pēc trešā polša iluzorās iedomās sapņot par vietu pie varas galda – uz priekšu, tā ir katra paša tuvredzīgā izvēle!
Otrkārt, ja runājam par atlaistajiem personāžiem, tad skaitliski visvairāk caur urnām „reabilitēto” ir... tieši paša SC rindās, ko 11.Saeimā pārstāv 22 no 29 10.Saeimā pabijušajiem un „izmestajiem” deputātiem, un kaut kā nav dzirdēts, ka kaut viens no šiem pie labumiem pieradušajiem varas „grauzējiem” būtu gatavs pārvērtēt savu darbību un „attapties”, ka „vilka pase” attiecas arī uz viņu. Tā kā – kungi (cerams, ka ne biedri), jūs neesat ne ar ko labāki par saviem politiskajiem konkurentiem.
„Kaut kā neatceros, ka valdošās partijas pirms vēlēšanām būtu solījušas paaugstināt pensijas vecumu, tautas diskvalificētus politiķus iekārtot darbā labi apmaksātos amatos vai atņemt Latvijai ekonomisko neatkarību, ratificējot fiskālās disciplīnas līgumu.” Te vietā atcerēties to „saskaņiešu” „uzcepto” dīvaino materiālu, kas vispārējā tumsonības uzplūdā tika nodēvēts par alternatīvo valsts budžetu 2011.gadam un cita starpā paredzēja, piemēram, deficīta palielināšanu par 1,5 miljardiem latu un lata devalvāciju par 15%.
Ko tādu īstenojot, attiecīgo personāliju vajadzētu saukt pie kriminālatbildības par kaitniecību! Vai, pēc SC domām, tā vairotu Latvijas ekonomisko neatkarību? Un par amatiem mazlietiņ padomājiet – vai neviens pats nav nokļuvis „siltā” krēslā vai pie ekonomiski nepamatotiem ienākumiem, pateicoties citiem SC darboņiem? Piemēram, saistībā ar Rēzeknes autobusu darījumu? Atkal – pļeka sanāk tāda pati, kā pārējiem.
Pēkšņi ļaunie valdošie „aizgriezuši” referenduma krānu, jo nevēlas tērēt divarpus miljonus latu ikreiz, kad kāds politiskais jokdaris vai cits aprobežots savdabis izdomās sakurināt masas un paspēlēties ar tautas nobalsošanas grabulīšiem. Populisma piekritēju Latvijā netrūkst, un ar tādu pseidoneomā esošu pūli manipulēt nav grūti...
Divvalodības piekritēju priekšā SC jau ar visiem nodevīgajiem parakstiem, gluži kā neviļus sekojot bijušā deputāta Kravcova ņirdzīgajai attieksmei pret valsts valodu, paguvis „nodemonstrēt lojalitāti Latvijai” un skaisti izgāzties, turklāt attiecīgais elektorāts aizvien izteiktāk var sākt sliekties nacionālboļševika Vladimira Lindermana un viņa domubiedru aktivitāšu atbalsta virzienā.
Arī populisma tēmas iet uz galu, un ne pensijām, ne algu celšanai nauda no gaisa nekritīs, to nesagādās arī SC ar kādu pagrīdes miljonāru vai superbiznesa attīstīšanas palīdzību, tā kā popularitātes palieku uzturēšanai atkal jādomā kas jauns... Piemēram, bābiskas vaimanas par „uzvarētāju” nelaišanu pie varas siles un aicinājums atlaist Saeimu, kas vienlaikus būtu šāviens kājā pašiem sev, jo tādus rezultātus, kā ārkārtas vēlēšanās, SC vairs negūs nekad. Uzticības kredīts ir vieglprātīgi nodzerts muļķības krogā.
Rīgas rātes vadīšanu ar tās aizvien vairāk audzēto budžeta deficītu varbūt uz mirkli kādam arī izdosies iesmērēt kā veiksmes stāstu, taču burbulis agri vai vēlu plīsīs. Un tad mūžsenā vaimanāšana, ka „pie visa vainīgi tie maitas labējie”, nelīdzēs.
Informācija par lielveikalu čekiem uzradusies ar lielu nokavējumu - iepriekš tika ziņots, ka čeku loterijā visi čeki piedalās vienlīdz godīgā, taisnīgā izlozē un ka laimētājus godīgi noteiks neatkarīga datorsistēma pēc nejaušības principa.
Reaģējot uz tirgus apstākļiem un ārkārtas situāciju valstī saistībā ar vīrusa Covid-19 izplatību, notiekošajam maksimāli cenšas reaģēt un pielāgoties uzņēmēji. Lai neapturētu ikdienas darījumus, “Latvijas hipotēka” šobrīd plāno strādāt attālinātā režīmā, un kā jaunumu savā darbībā ieviesis pilnīgi attālinātu kreditēšanas veidu, kas ļauj klientam saņemt aizdevumu pret ķīlu, neizejot no mājas.
Mazo un vidēju uzņēmumu (MVU) izaugsmes izrāvienu nodrošinās digitālie līderi, kas sekmīgi apvienos zināšanas, inovācijas, tehnoloģijas un sociālos aspektus, uzskata eksperti, kuri aizvadītajā nedēļā pulcējās konferencē “Digitalizācija – kā paplašināt mazo un vidējo uzņēmumu iespējas Latvijas tautsaimniecības izaugsmes veicināšanai?”.
LED gaismekļu ražotāja “Vizulo” apgrozījums 2017. gadā bijis 5,6 miljonus eiro, kas, salīdzinot ar 2016. gadu, ir pieaudzis vairāk nekā divas reizes, bet uzņēmuma eksporta apjomi veidojuši 85% no apgrozījuma, sasniedzot 4,8 miljonus eiro. Iecavas novadā bāzētajā ražotnē izgatavoti teju uz pusi vairāk gaismekļu nekā pērn – attiecīgi 32,4 tūkstoši un 16,5 tūkstoši 2016. gadā.
Praktiski padomi lasītājiem, kā spēlēt un kā laimēt.
Divi žurnālisti (Robs Hornstra un Arnolds Van Brugens) pavadījuši Sočos un Ziemeļkaukāzā piecus gadus, dokumentējot šī gada Olimpiskā reģiona ikdienas dzīvi no 2009. līdz 2013. gadam. Fotogrāfijas atspoguļo Sočus kā „bīstamu subtropu konflikta zonu”, kuru publiska izrādīšana Maskavā tika aizliegta, ziņo britu tabloīdi.