Deputāta agonijas purkšķīši no populisma tribīnes

Laikam nav uz pasaules gaudulīgāku „daiļdarbu” par malā nostumtu politiķu vaimanām – vai tā būtu žēla īdēšana, kā tie nelietīgie politkonkurenti visu zinošos un varošos korifejus apspēlējuši varas dambretē vai agonijas gārdziens, kas spiež komiskus purkšķus laukā pa visām atverēm.

Sacerējums, kuru šonedēļ masās palaidis „Saskaņas centra” (SC) Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Valērijs Agešins, aicinot jau apsvērt arī šī parlamenta atlaišanas iespējas, tiešām ir tā vērts, lai vismaz dažus domu graudus papētītu mazliet sīkāk. Vēl jo vairāk tādēļ, ka šis politiskais spēks ne tuvu nevar pretendēt uz absolūto valdīšanas etalonu, un ne jau mandāta, bet, kā brīžiem šķiet, veselā saprāta trūkuma dēļ. Kas lieku reizi apliecina, ka svešā acī skaida šķiet lielāka nekā baļķis savējā.

„SC, kurš pārliecinoši ieguva pirmo vietu vēlēšanās, tika atstumts no valsts pārvaldes. Rezultātā pie stūres palika tie paši personāži, kas nozaga mūsu vēlētājiem uzvaru. Personāži, kurus tauta pagājušajā gadā tika atlaidusi.”, vaimanā deputāts. Te der paskatīties un paskaitīt precīzāk.

Pirmkārt, šo uzvarētāju no valsts pārvaldes neatstūma. „Saskanīgo” principiālā nostāja, ka Latvijā „okupācija nav bijusi”, partneriem nebija pieņemama, un tas arī zināmā mērā noteica iznākumu, lai kādas būtu variācijas un mēģinājumi laipot ap „neesošo okupantu” tēmu. Ja par nokļūšanu koalīcijā un savu prasmju (ja vien tādas ir, protams) parādīšanu svarīgāk ir āža ietiepībā apstrīdēt vispārzināmas lietas un pēc trešā polša iluzorās iedomās sapņot par vietu pie varas galda – uz priekšu, tā ir katra paša tuvredzīgā izvēle!

Otrkārt, ja runājam par atlaistajiem personāžiem, tad skaitliski visvairāk caur urnām „reabilitēto” ir... tieši paša SC rindās, ko 11.Saeimā pārstāv 22 no 29 10.Saeimā pabijušajiem un „izmestajiem” deputātiem, un kaut kā nav dzirdēts, ka kaut viens no šiem pie labumiem pieradušajiem varas „grauzējiem” būtu gatavs pārvērtēt savu darbību un „attapties”, ka „vilka pase” attiecas arī uz viņu. Tā kā – kungi (cerams, ka ne biedri), jūs neesat ne ar ko labāki par saviem politiskajiem konkurentiem.

„Kaut kā neatceros, ka valdošās partijas pirms vēlēšanām būtu solījušas paaugstināt pensijas vecumu, tautas diskvalificētus politiķus iekārtot darbā labi apmaksātos amatos vai atņemt Latvijai ekonomisko neatkarību, ratificējot fiskālās disciplīnas līgumu.” Te vietā atcerēties to „saskaņiešu” „uzcepto” dīvaino materiālu, kas vispārējā tumsonības uzplūdā tika nodēvēts par alternatīvo valsts budžetu 2011.gadam un cita starpā paredzēja, piemēram, deficīta palielināšanu par 1,5 miljardiem latu un lata devalvāciju par 15%.

Ko tādu īstenojot, attiecīgo personāliju vajadzētu saukt pie kriminālatbildības par kaitniecību! Vai, pēc SC domām, tā vairotu Latvijas ekonomisko neatkarību? Un par amatiem mazlietiņ padomājiet – vai neviens pats nav nokļuvis „siltā” krēslā vai pie ekonomiski nepamatotiem ienākumiem, pateicoties citiem SC darboņiem? Piemēram, saistībā ar Rēzeknes autobusu darījumu? Atkal – pļeka sanāk tāda pati, kā pārējiem.

Pēkšņi ļaunie valdošie „aizgriezuši” referenduma krānu, jo nevēlas tērēt divarpus miljonus latu ikreiz, kad kāds politiskais jokdaris vai cits aprobežots savdabis izdomās sakurināt masas un paspēlēties ar tautas nobalsošanas grabulīšiem. Populisma piekritēju Latvijā netrūkst, un ar tādu pseidoneomā esošu pūli manipulēt nav grūti...

Divvalodības piekritēju priekšā SC jau ar visiem nodevīgajiem parakstiem, gluži kā neviļus sekojot bijušā deputāta Kravcova ņirdzīgajai attieksmei pret valsts valodu, paguvis „nodemonstrēt lojalitāti Latvijai” un skaisti izgāzties, turklāt attiecīgais elektorāts aizvien izteiktāk var sākt sliekties nacionālboļševika Vladimira Lindermana un viņa domubiedru aktivitāšu atbalsta virzienā.

Arī populisma tēmas iet uz galu, un ne pensijām, ne algu celšanai nauda no gaisa nekritīs, to nesagādās arī SC ar kādu pagrīdes miljonāru vai superbiznesa attīstīšanas palīdzību, tā kā popularitātes palieku uzturēšanai atkal jādomā kas jauns... Piemēram, bābiskas vaimanas par „uzvarētāju” nelaišanu pie varas siles un aicinājums atlaist Saeimu, kas vienlaikus būtu šāviens kājā pašiem sev, jo tādus rezultātus, kā ārkārtas vēlēšanās, SC vairs negūs nekad. Uzticības kredīts ir vieglprātīgi nodzerts muļķības krogā.

Rīgas rātes vadīšanu ar tās aizvien vairāk audzēto budžeta deficītu varbūt uz mirkli kādam arī izdosies iesmērēt kā veiksmes stāstu, taču burbulis agri vai vēlu plīsīs. Un tad mūžsenā vaimanāšana, ka „pie visa vainīgi tie maitas labējie”, nelīdzēs.