SIEVIETES PAR SEKSU: Mīlēšanās pļavā un siena šķūnī, sekss ezera dzelmē, petings mašīnā...

Vasaras saulgriežu laiks ir kā radīts draiskulībām. Plandošas kleitiņas, tveice vai gluži pretēji - salīšana līdz pēdējai vīlītei rosina ļauties mīlas priekiem ikvienā kaut nedaudz tam piemērotā un pat pavisam nepiemērotā vietā un laikā. Pamēģini atcerēties, kad tu to darīji ārpus savas komforta zonas, nedomājot par to, ka vispirms ir jānoliek gulēt bērni, jānovannojas, jānoskaņojas?

Varbūt nevajag seksu uztvert pārāk nopietni un vismaz pamēģināt piedzīvot kaut ko uzjautrinošu, kairinošu un tādu, kas paliek atmiņā nevis kā nebeidzamu orgasmu lavīna, bet gan kā piedzīvojums, ko vēl gadiem ilgi atcerēties aukstajos ziemas vakaros - raksta portāls Espati.lv .

Vineta, aukle, 36 gadi, stāsta atmiņas: „Man bija fantāzija pamēģināt mīlēties pļavā. Reiz pēc zaļumballes, jau uz rīta pusi pavisam sagurušai velkoties mājās, biju cieši nolēmusi realizēt savu sapni un vilku aiz rokas savu vīru rasotajā zālē. Izrādījās, ka rasa nemaz nav nieka sudraba pilieniņi, bet pamatīgs mērcētājs. Neskatoties uz to, apņēmīgi kritu gar zemi un rāvu līdzi pretoties nespējīgo lauleni. Traucēja džinsu bikses un botas. Ne jau vīram. Man. Bija diezgan pagrūti „atvērt savu klēpi” ar līdz ceļgaliem novilktām biksēm. Viņš centās, es biju gandarīta par mēģinājumu, tomēr vienbalsīgi izlēmām, ka ir labākas vietas, kur to darīt un uzjautrinādamies par savu pārgalvību devāmies mājās.”

Ja neciet no ziedputekšņu un citādu putekļu alerģijas, siena zārds vai šķūnis var izrādīties aizraujoša „laulības gulta” un sagādāt ne vienu vien neaizmirstamu brīdi.

Madara, juriste, 30 gadi: „Kad ar vīru vēl bijām tikai iemīlējušies pusaudži, apkārtējiem ietiepīgi izlikāmies, ka sekss uz mums neattiecas, bet paši vienlaikus meklējām ikvienu izdevību nodarīt to lietu. Tolaik gan gribēšana negāja kopā ar spējām, jo gribējās praktiski visu laiku, bet iemaņu krietni vien pietrūka, tāpēc tālaika seksošanu varētu drīzāk saukt par mācību poligonu, nevis mīlēšanos. Neskatoties uz to, kādos Jāņos, kad visi vieglā reibumā līgojās ap ugunskuru, mūs laiku lieki netērējām un apguvām svinību vietas šķūnīšus un kūtiņas meklējot klusāko un ērtāko stūrīti mūsu iecerētajām praktiskajām nodarbībām. Atradām kādu kūtsaugšu, kurā bija nedaudz pērnā siena, sačubinājām midziņu un vieglprātīgi to uz brīdi pametām, lai izliktos, ka arī mūs līgojam. Vārdos nevaru aprakstīt to vilšanās sajūtu, kad noskaņojušies rāpāmies kūtsaugšā nodoties ilgotajiem priekiem, bet izrādījās, ka tur jau ērti blakus iekārtojusies kāda ģimene ar visiem bērniem! Toreiz sapratu, ka nedabūjusi sieviete ir ne vien īgna un burkšķoša, bet kļūst pat sabiedrībai bīstama. No tās reizes guvu mācību, ka nevajag tik dikti gatavoties, bet jāķeras pie lietas uzreiz pie pirmās izdevības.”

Gravitācijas nenovēršamais spēks un pašu nebūt ne nevainojamā komplektācija bieži vien liedz īstenot dažu pārgalvīgu ideju, tāpēc vasara ir lielisks brīdis, kad izmantot silto ūdeņu piedāvātās iespējas un kaut uz brīdi kļūt vieglai kā pūciņai. Te gan vietā ir atcerēties, ka ūdenī prezervatīvi nedarbojas (ja nu vienīgi kā boja), tāpēc eksperimenti slapjā vidū derēs stabiliem pāriem, kas izmanto citu ūdensnoturīgu kontracepcijas metodi. Vienlaikus brīdinam, ka arī slīdamība ūdenī liek vēlēties ko labāku un romantiskā filmās redzētās mīlas ainas ir vien autoru pārspīlētās fantāzijas auglis. Esi gatava, ka tavā makstī bez karstās spermas šļāciena būs arī kāda krūze sāļa vai salda (atkarībā no ūdenstilpnes) ūdens.

Gunita, 25 gadi, ekonomiste: „Reiz ar draugu naktī gājām peldēties ezerā un kad bijām jau gana tālu no krasta un pārliecināti, ka neviens no mūsu kompānijas mūs neredz, nolēmām pamēģināt to ūdenī. Apķēros viņam ar rokām ap kaklu, kājas apkļāva gurnus un vienīgā problēma bija viņam spēt noturēt līdzsvaru. Lai arī biju uzbudinājusies, jutu, ka reizē ar viņu manā ienāk arī ūdens, tas mazināja slīdēšanu un foršas mīlēšanās vietā bija tāda dīvaina rīvēšanās. Labākais šajā visā bija manas tvirtās krūtis, kuras tādas padarīja dzestrais ezera ūdens un iespēja turpināt iesākto teltī.”

Salīdzinoši droša un ērta teritorija alternatīva seksa baudīšanai ir mašīna, ar nosacījumu, ka tā ir gana liela, nečīkst pie kustībām un tai ir aptumšoti logu stikli. Pierīgas mežos patrulējošajiem pašvaldības policistiem gan tā neliekas, bet tieši tas liek meklēt aizvien jaunus risinājumus un darīt to vietās, kur to vismazāk gaida.

Katrīna, 32 gadi, seksuāla sieviete: „Kādā feinā randiņā kopā ar vīrieti devāmies uz vienu no smalkākajiem Rīgas lielveikaliem, pēc vieglām uzkodām ieplānotajām pusdienām. Bija dienas vidus un mašīnu pamaz, tāpēc ļāvos neapdomīgajam piedāvājumam pamīlēties turpat stāvvietā. Mašīna bija liela, aizmugures sēdeklis ērts un vienīgais, kas nedaudz traucēja, bija mana iedzimtā kautrība, taču kopīgiem spēkiem mūs to pārvarējām. Pēc krietnas pusstundas beidzot pievērsāmies brauciena mērķim un izkāpjot no auto es pārsteigta secināju, ka auto logi nemaz nav tik tumši kā man likās un netraucētā darbošanās varēja notikt tikai pateicoties saprotošiem, labi audzinātiem un tolerantiem jaukā lielveikala apmeklētājiem un apsardzei. Atzīšu, ka tas ir gan mulsinošākais, gan vienlaikus jaukākais seksa piedzīvojums manā dzīvē, jo ik reizi atgriežoties šajā veikalā ar īpašu maigumu atceros „to reizi” un priecājos, ka parakstījos uz šo avantūru.”

Kas tad īsti ir sekss mūsu dzīvē – pienākums, prieks, ikdiena vai piedzīvojums? Nenoliedzami, dažreiz pa druskai no katra iepriekš minētā, tomēr gribētos, lai vairāk ir prieka un piedzīvojumu. Tāpēc ļaujies kaut reizi gadā, šajā īpašajā, nedaudz maģiskajā saulgriežu laikā nostrādāt kādu nerātnību, par kuru varbūt pirmajā brīdī būs drusku jāsarkst, bet vēlāk to varēsi atcerēties ar šķelmīgu smaidu, un vecumdienās nebūs jākož pirkstos par garām palaistajām iespējām.