10 lietas, kas ikvienam jāzina par tiešsaistes kazino (2)
11:22Kā izvēlēties labāko tiešsaistes kazino? (3)
16:55Latviešu tauta nespēj izdzīvot, bet Viņķele saņem 69 tūkstošus eiro gadā (4)
11:14Attālinātie darījumi - uzņēmēji pielāgojas ārkārtas situācijai
16:316 veidi, kā ātri iekrāt naudu (12)
Attīstoties informācijas un komunikācijas tehnoloģijām (IKT), par ikviena cilvēka – kā pieaugušā, tā bērna un jaunieša – aizvien būtiskāku ikdienas dzīves sastāvdaļu kļūst virtuālā telpa. Tajā strauji aug gan izklaides iespējas, gan bērniem noderīgais saturs. Tajā pašā laikā, līdz ar interneta popularitātes kāpumu, aug arī dažādi virtuālās drošības riski.
Ikviens zina, ka uzsākt vai attīstīt biznesu bez finansējuma ir grūti vai teju neiespējami. Tāpēc, ja esat izstrādājuši daudzsološu ideju un jums ir ambīcijas iekarot lielus, jaunus tirgus, bet banka kredītu atteikusi, nevajag visam atmest ar roku. Latvijas Universitātes profesors Andris Deniņš dalās pieredzē par dažādām metodēm finanšu piesaistei biznesa uzsākšanai un attīstībai.
Puse aptaujāto uzņēmumu motivējošos braucienus rīko reizi pāris gados, 35% reizi gadā, 10% reizi pusgadā, bet tikai 5% biežāk nekā reizi pusgadā, liecina vienas no lielākajām tūrisma aģentūrām Latvijā “Latvia Tours” veiktā uzņēmumu aptauja.
Par plaģiātismu Latvijā pēdējos gados sabiedrība runā gaužām maz, visbiežāk ar to pie mums saprot nelegālu mūzikas atskaņošanu vai zagtus akadēmiskos darbus. Par plaģiātismu dizainā vai arhitektūrā dzirdēts pavisam maz – vai tas ir skaidrojams ar neatkārtojamām idejām un oriģinalitāti, vai arī tas liecina par strausa politiku, kad atbildīgie paslēpj galvu smiltīs. Atbildes uz šiem jautājumiem skaidro interjera dizainere Santa Meikulāne, māksliniece un Latvijas Mākslas akadēmijas asociētā profesore Barbara Ābele, arhitekts un arhitektūras kritiķis Vents Vīnbergs, Hansgrohe pārstāvis Latvijā Mārtiņš Ķurbe un Autortiesību un komunicēšanas konsultāciju aģentūras / Latvijas Autoru apvienības (AKKA/LAA) pārstāve Ieva Kolmane.
Viens no lielākajiem Baltijas graudu pārstrādes uzņēmumiem AS “Dobeles dzirnavnieks” šodien pieņēma pirmo kviešu kravu, kas uz Dobeli atvesta no Glūdas puses – ZS “Ziemeļi”. Šajā sezonā uzņēmums plāno iegādāties vismaz 180 000 tonnas graudu, kas ir par 1/5 daļu vairāk nekā pagājušajā gadā.
123456789101112131415161718192021222324252627282930313233343536373839404142434445464748495051525354555657585960616263646566